Pēteris Vilks. Ilustrācija — Ernests Kļaviņš.
Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks uzskata, ka jāspēj «izvilkt gaismā» un novest līdz tiesiskam risinājumam tādus skandālus kā par Latvenergo vadītāju sarunām Taureņu pirtī
Septembra beigās uzzinājām par Latvenergo valdes priekšsēdētāja Āra Žīgura un valdes bijušā locekļa Māra Kuņicka sarunām Taureņu pirtī ar tā dēvēto uzņēmēju Māri Martinsonu. Šo sarunu fragmentu pārstāstījums atrodams KNAB lēmumā izbeigt kriminālprocesu tāpēc, ka birojam neizdevās pierādīt «Martinsona maksājumus» tā laika ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) un to, «ka Martinsons katru mēnesi maksā 10 000 eiro gan Kuņickim, gan Žīguram».
Sarunas, par kurām informēja LTV raidījums De facto, KNAB ierakstīja 2015. gada martā un jūlijā. Tajās trijotne sprieda, ka Martinsonam «nelojāls» valdes loceklis jānomaina pret lojālu, bet ministrei vajadzētu «uzsviest drosmei» pirms Latvenergo valdes locekļu amata pilnvaru apstiprināšanas. Tieši tolaik Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) kļuva par atbildīgo iestādi valsts kapitālsabiedrību pārvaldības jautājumos un sāka reformas, lai uzlabotu uzņēmumu efektivitāti un aktīvu vērtību. Tāpēc devos uz valdības māju pavaicāt PKC vadītājam Pēterim Vilkam vērtējumu par tolaik notikušo un to, vai šādas «piršu sarunas» arvien ir iespējamas.
