Pirmā pasaules kara zemnīcas. Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma.
Doles salā sāk nojaukt krievu kara nocietinājumus, un Aizkaukāza valstis pasludina neatkarību
Vilhelms Purvītis 1917. gada novembrī devās uz Norvēģiju ar aptuveni 100 savām gleznām, lai sarīkotu izstādi Kristiānijā, ko tagad pazīstam kā Oslo. 1918. gada maija beigās Latvijas presē parādījās atsauksmes par šo izstādi. Tai esot bijuši «ārkārtīgi panākumi», jo «norvēģiem, kuri ļoti mīl savu dabu, ir ļoti tuvu ziemeļnieciskie dabas motīvi». «Norvēģiem nav mākslinieka, kas ar tādu toņu bagātību, ar tādu krāsu dzīvību un spilgtumu prot attēlot sniegu, vai tas būtu agrā pavasarī, vai pirmās ziemas dienās.» Māksliniekam izdevies pārdot lielāko daļu no līdzi paņemtajām gleznām.
24. maijā Valkas policijas vadība izdeva pavēli, kurā uzdeva visiem pilsētas un priekšpilsētas zirgu īpašniekiem ugunsgrēka gadījumā ar zirgiem un ratiem ierasties pie pilsētas ugunsdzēsēju mājas vai kapsētas, lai varētu pievest ugunsdzēsēju inventāru un ūdeni dzēšanai. Par palīdzību pienācās atlīdzība, piemēram, par vienas ūdens mucas pievešanu 60 feniņu. Lai mudinātu pilsētniekus nekavēties ar palīdzības sniegšanu, pirmajiem trim zirgu īpašniekiem, kuri ierodas noteiktajās vietās, paredzēja papildu prēmiju — 1,50 markas.
