Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Izglītībai nevajag vairāk naudas. Mainot organizāciju un domāšanu, to var uztaisīt kā konfekti - uzskata Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Roberts Ķīlis
Vērojot Roberta Ķīļa pēdējo gadu aktivitātes, varētu rasties priekšstats, ka viņa profesija ir diskusiju vadītājs. Uz launagu Vecrīgas kafejnīcā KID viņš ierodas ar baltu mārtiņrozi rokās, tikko pārbraucis no diskusijas ar skolotājiem Ogrē - pašlaik Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors un Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Ķīlis apbraukā Latvijas reģionus, lai Eiropas Sociālā fonda projektā ar skolotājiem debatētu par viņu un izglītības konkurētspēju. Atraktivitātes un oriģinālo uzskatu dēļ viņš ir pieprasīts dažādās auditorijās.
Līdz ko sākam runāt par izglītību, tā krakšķēdami sāk lūzt arī daži stereotipi par izglītību Latvijā. Pirmkārt, pretēji plaši izplatītajam priekšstatam, ka izglītības kvalitāte ir slikta, Ķīlis uzskata, ka tā ir «pilnīgi sakarīga» un ir «normāli priekšnoteikumi, lai Latvijas izglītības sistēmu uztaisītu kā konfekti». Savu viedokli viņš raksturo ar aptauju un pētījumu datiem - iedzīvotāju skatījumā skolas un augstskolas ir visuzticamākās iestādes valstī (uzticamākas par baznīcām, Valsts kontroli vai medijiem), Latvijas iedzīvotāji izglītības pakalpojumu kvalitāti vērtē augstāk nekā igauņi un lietuvieši savējo un skolotāja profesija cilvēku priekšstatos ir trešā vēlamākā (aiz datorinženiera un ārsta). «Skolotāju prestižs nav zems. Tas ir aizspriedums,» saka Ķīlis. Jā, algas pašlaik nav augstas, tai pašā laikā nozarei ir pieejami apjomīgi Eiropas struktūrfondu līdzekļi, skolas un augstskolas daudz kur ir izremontētas, darba apstākļi ir labi. «Salīdziniet ar policiju un jums uzreiz būs skaidrs, ka tie apstākļi nav tik baisi. Frustrācija pastāv un tā ir dažāda, bet ja objektīvi pieiet, sabiedrības vērtējums nav slikts.»
