Ēdam, dzeram, elpojam plastmasu

Inta Dimante-Deimantoviča (pa kreisi) un Ieva Putna-Nīmane.
Foto — Jānis Pipars

Inta Dimante-Deimantoviča (pa kreisi) un Ieva Putna-Nīmane. Foto — Jānis Pipars

Pēc 10 gadus ilgas pētnieces karjeras Norvēģijā Inta Dimante-Deimantoviča atgriezusies uz dzīvi Latvijā, lai kopā ar kolēģi Ievu Putnu-Nīmani pētītu mikroplastmasas piesārņojumu. Acij neredzamas plastmasas daļiņas mēs katru dienu apēdam, ieelpojam un izdzeram, bet, kādu ietekmi uz cilvēku tas īsti atstāj, pasaule vēl nezina. Pētnieces metušās atbilžu meklēšanā

Pērn vasarā lielāko pasaules mediju virsraksti vēstīja par kādu vali. Tas bija gājis bojā pie Taizemes krastiem — miris bada nāvē, jo viņa vēderā bija astoņi kilogrami plastmasas. Tā bija kārtējā skaudrā norāde uz to, cik postošs ir cilvēka radītais piesārņojums, kura dēļ katru gadu mirst vairāki simti jūras iemītnieku. Lai cik skumja aina zīmētos pasaules jūrās un okeānos, līdz šim mierinoši uzskatīts, ka plastmasa sadalās, tikai ļoti ilgā laika posmā. Tagad zinātniekus satricinājis jauns atklājums — mikro un nano līmenī plastmasa nesadalās nekad, turklāt spēj šķērsot organismu šūnu līmeni un ietekmēt smadzeņu darbību, uzvedību un reproduktīvo spēju.

Jaunākajā žurnālā