Dmitrijs Baranovskis jeb Freds no Daugavpils: «Ļoti bieži dzejoļos man ir retoriski un neatbildēti jautājumi, domāt par atbildēm atstāju pārējiem.»
Kopš pērnā novembra Totaldobže mākslas centrā VEF teritorijā ik mēnesi notiek dzejas slams - sacensības, kurās dzejnieki nevis vienkārši lasa darbus, bet arī cīnās par auditorijas labvēlību un uzvarētāja godu
Latvijā slams ir jaunums, taču ASV un Rietumeiropas pilsētās tā ir populāra kustība - dzejoļi pie klausītājiem nonāk aktuāli un svaigi, nevis tikai iespieddarba formātā, un transformējas, un mainās mijiedarbībā ar publiku.
Baltajā naktī jumta terase bija tik pārbāzta, ka grūti izspraukties cauri cilvēkiem. Šis bija jau septītais dzejas slams Rīgā. Neliels, prožektoru izgaismots skatuves pleķītis. Uz tāfeles tiek rakstīti dalībnieku vārdi. Daudzi slamā piedalās jau atkārtoti, taču pazīstamu «klasiķu» vārdus starp viņiem nepamanīt. Žūrija ieņem vietas uz paaugstinājuma un meklē segas, aiz kurām paslēpt muguru no aukstā vēja. Izrādās, ka divi no trim žūrijas locekļiem nav varējuši ierasties, tāpēc viņiem naski tiek atrasti aizvietotāji no skatītāju vidus. Noteikumi vienkārši: katram dalībniekam sava dzejoļa vai vairāku dzejoļu - autordarbu - noskaitīšanai tiek dotas ne vairāk kā trīs minūtes. Lai priekšnesumu padarītu interesantāku, atļauts izmantot mūziku, videoprojekcijas, dažādus kostīmus vai kādus citus palīglīdzekļus. Pēc tam žūrijas locekļi balso, katram dalībniekam piešķirot atzīmi skalā no viens līdz desmit, pēdējā balss pieder visiem kopā. Paceļot rokas, skatītāji lemj, cik kurš dalībnieks pelnījis. Augstākais un zemākais novērtējums netiek ņemts vērā. Tovakar gan žūrija, gan skatītāji bija dāsni - reti kuram mazāk par septiņām ballēm. Uz otro kārtu tiek seši labākie, bet finālā sacenšas trīs. Uzvarētājam tiek 50 latu un - pašapziņas celšanai - skatītāju atzinība.
