Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Dzīvnieku patversmes Ulubele pārstāve Ilze Džonsone pēc suņu uzbrukuma sirmgalvei rosina atgriezties pie idejas par dzīvnieku obligātu reģistrāciju
Suņu saplosīta sieviete nav tēma, ko gribētos pārrunāt pusdienojot, tāpēc ar Rīgas pilsētas dzīvnieku patver-smes valdes locekli Ilzi Džonsoni tiekamies birojā - pie kūpošas kafijas krūzes un sen uzrakstītiem, taču spēku neieguvušiem likumprojektiem, kuru virzību varbūt spēs iekustināt nesenā traģēdija. Rīgā, Šampētera ielas rajonā, klejojošu suņu bars saplosīja sirmgalvi. Raksta tapšanas brīdī joprojām nebija zināms, vai sievietes nāves cēlonis ir suņu uzbrukums, vai arī viņa bija mirusi jau pirms tam, nedz arī - kādi suņi ir iesaistīti šajā šokējošajā notikumā. «Tas, kā izmeklē Šampēterī notikušo, ir līdz cinismam komiski un nožēlojami,» Ilze ir skarba. Viņa uzskata - ja kāds pērn būtu ieklausījies dzīvnieku tiesību aktīvistu ieteikumos, policija suņu uzbrukumu tagad būtu varējusi atklāt «uz karstām pēdām», nevis kā patlaban - dežūrēt rajona šķērsielās un cerēt, ka mežonīgie četrkāji paši atskries uz policijas vai suņu ķērāju auto. Viņu pārsteidzis arī tas, ka policija nav pat painteresējusies līdzās esošajā Candera ielas suņu patversmē, vai iedzīvotāji ir sūdzējušies par agresīviem bezsaimnieka suņiem. Patversmes darbinieces Ilzei stāstījušas, ka galvenie nemiera cēlāji esot nevis klaidoņi, bet gan privāto teritoriju sargsuņi, kuri ne vienmēr ir pabaroti un, izsprukuši no teritorijas, biedē garāmgājējus.
