Juris Ziemelis.
Pirms 26 gadiem aukstā janvāra dienā Meža kapos tūkstošiem cilvēku atvadījās no Jura Ziemeļa - drosminieka, kurš visu mūžu pretojās padomju okupācijai un ticēja brīvai Latvijai, kurā pašam nebija lemts nodzīvot nevienu dienu
Par spīti aukstumam un drēgnajam vējam, pa kailo krūmu, krustu un kapakmeņu ieskautajām taciņām 1989.gada 3.janvārī plūda tūkstošiem cilvēku, ierāvušies mēteļos un cepurēs. Ļaužu daudz, bet vietas pie kapa, kur apstājas klusā ceremonija ar zārku, tik maz, ka daudzi nostāk stāvošie nemaz nedzird mācītāju Jura Rubeņa un Arvīda Brāļa atvadu vārdus Jurim Ziemelim. Vīram, kurš jau no agras jaunības cīnījies pret padomju režīmu, ko sauca par okupantu varu, bet pēdējos dzīves gadus aktīvi darbojies cilvēktiesību aizstāvības kustībā Helsinki-86. «Visa viņa dzīve līdz pat pēdējam brīdim bija saistīta ar cīņu par latviešu tautas tiesībām. Šī cīņa Jurim Ziemelim bija ļoti personīga - tajā viņš ielika visu savu spēku, visas savas zināšanas, visas savas jūtas,» vēlāk Paula Kļaviņa grāmatā Gaismas akcija teiks viens no Ziemeļa tālaika domubiedriem Pāvils Brūveris.
