Lina audekla balināšana Madonas apriņķa Kalsnavas pagasta Jaunrūcēnu mājās 1928. gada 12. jūnijā. Fotografēja Jevgēnijs Eniņš.
Pirms gandrīz 100 gadiem vasarās tika rīkotas etnogrāfiskas ekspedīcijas uz Latvijas laukiem, lai fotogrāfijās fiksētu amatnieku prasmes un tradīcijas, kas jau toreiz tika uzskatītas par zūdošām. Tagad šie attēli ir unikāla pagātnes liecība un daļa no Pasaules atmiņas
Cik no mums tagad zina, kā vijama virve, darināmas pastalas vai liekams lubiņu jumts? Tādi meistari ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Taču Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā glabājas pierakstītas liecības un 802 fotonegatīvi, kas tapuši no 1924. līdz 1931. gadam. Tā sauktās Pieminekļu valdes ekspedīcijas materiāli tagad ir iekļauti UNESCO programmas Pasaules atmiņa Latvijas nacionālajā reģistrā.
Apskatot fotogrāfijas kopā ar muzeja speciālisti Gunitu Baumani, sākumā šķiet, ka pagājušā gadsimta pirmajās desmitgadēs cilvēki laukos dzīvoja tāpat kā mūsdienās — kopā ieturēja maltītes un svinēja svētkus, sēja un stādīja, pļāva un mēsloja, gatavoja ēst, mazgāja veļu, zvejoja, lasīja sēnes un ogas. Taču drīz vien nāk apjausma, ka viss, pilnīgi viss, notika citādi nekā mūsdienās. Gandrīz visās fotogrāfijās lauciniekiem ir basas kājas, sievietēm ap galvu lakatiņi un viņas ir nostatus no vīriešiem, un arī lauku un mājas darbi tika darīti citādi. Ja ne ekspedīcijas dalībnieku veidotās «fotogrāfiju pases» jeb apraksti, mēs, iespējams, līdz galam nemaz nesaprastu, kas īsti redzams simtgadīgajās melnbaltajās bildēs.
