Ceļā bez grāmatām

  • Barba Ekmane, Latvijas Kara muzeja vēsturniece
  • 13.06.2018
  • IR
Daugavmalas tirgus Rīgā.
Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma

Daugavmalas tirgus Rīgā. Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma.

Uz robežas ar Vāciju pārbauda visus rakstītos tekstus. Toties Rīgā ar sajūsmu uzņem dzintara rotas no Palangas

Kara laika cenzūras jaunie noteikumi paredzēja — šķērsojot robežu starp Vāciju un Austrumu pārvaldi, tajā skaitā Latviju, notiek visu rakstīto un drukāto tekstu pārbaude. Cilvēkiem ieteica ceļā neņemt līdzi grāmatas vai laikus iesniegt tās speciālās pārvaldes vai pasta kontroles iestādēs pārbaudīšanai, lai saņemtu izziņu, ka kontrole jau veikta.

Kā savu pilsētu Rīgu 1918. gada jūnijā redzēja kāds Baltijas Ziņu žurnālists? «Nolijis lietus. Putekļu mākoņi izzuduši, un viņu vietā plūst ziedu un koku smaržas. Vītola zari sniedzas pilsētas kanālā, itin kā kādu noslēpumu meklēdami. Silts. Vietām sēž cilvēki, lasa grāmatas vai laikrakstus. Bērni, uz augšu lēkdami, smejas. Ap skatu logiem pulcējas ziņkārīgi gājēji. Bet logā izliktas labas lietiņas: desas, zivis, saldumi, piparu kūkas, itin kā par ziņu, ka viss krietni sapiparots cenu ziņā. Paveros pret cilvēkiem un ieskatos sejās: cik viņi vāji. Jā, jo karš gulstas uz visiem. Aizeju mājās, atveru logu un skatos debesīs, kuras pamazām pieņem vakara noskaņu. Kaut kur spēlē klavieres un dzied par laimi. Varbūt, ka tāda patiesi kaut kur ir.»

Jaunākajā žurnālā