Ieva Peterlevica ar mammu Elitu. Meitenei bērnībā konstatēja embrionālo audzēju, un ārstu prognozes bija pesimistiskas. Foto — Jānis Saliņš, F64
Liepājnieces Ievas Peterlevicas neticamā izārstēšanās pirms 18 gadiem ārstam Andim Lācim ir neaizmirstama un grūti izskaidrojama
Nu kā tas var būt? - prātoja ārsts Andis Lācis ikreiz, kad atcerējās savu pacienti Ievu. Astoņpadsmit gadu laikā domas ne reizi vien atgriezās tieši pie viņas. Pirms pāris mēnešiem Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas medicīnas direktors Andis Lācis saņēma vēstuli no Ievas mammas Elitas, kura gribēja satikties. Lācis piekrita. Aizbrauca uz Liepāju un satika gan Elitu, gan pašu Ievu. Atgriezies Rīgā, ārsts daudz domāja. Mēģināja sev izskaidrot, kāpēc Ieva izārstējās.
Nebūdams nedz dziļi ticīgs, nedz arī alternatīvo medicīnu atbalstošs, viņš tomēr sliecās domāt, ka būtiska loma bijusi domu spēkam. Ārsti gan darbā nemēdz lietot vārdus «brīnums», «domu spēks», «Dieva pirksts», jo viss izskaidrojams medicīniski, tomēr Lācis atļāvās riskēt un kolēģu ausīs izklausīties nepopulāri - nolēma par savu redzējumu pastāstīt presē. «Man nav tam zinātniska pamatojuma, vien desmit gadu ilga onkologa pieredze, kurā esmu novērojis: bērns izveseļojas ātrāk, ja vecāki māk palīdzēt. Ja uzticas ārstam, ja atrod spēku sevī un gūst mieru. Bērns to jūt.»
