Vācu teātris. Kreisajā pusē redzama Rīgas elektrostacijas ēka. Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma .
Rīgā bija tikai divi rati pēkšņi sasirgušo nogādāšanai slimnīcā — pa vienam katrā Daugavas pusē
Rīdzinieki bija ieguvuši iespēju reizi diennaktī precizēt pulksteņa laiku. Andrejostā šim nolūkam bija ierīkota «sirēna — laika paziņotāja taure», kas sāka skanēt plkst. 11.59 un 30 sekundēs un skanēja līdz 12.00.
Šajās dienās presē ziņoja, ka Kurzemes mežos savairojušās no muižnieku īpašumiem tur speciāli savestās un kara laikā izklīdušās mežacūkas. Tās posta zemnieku sējumus un kartupeļu laukus. Pēdējā laikā mežacūku bari novēroti Talsu apkārtnē, tās gan esot ļoti tramīgas un sev tuvumā cilvēkus nelaižot.
Par vienu no deficīta precēm visā Latvijā bija kļuvusi petroleja. Tas veicināja elektriskās apgaismošanas ierīkošanu dzīvojamajās telpās pilsētās. Rīgas spēkstacijas ar elektrību atsāka nodrošināt arī Jūrmalu — jūlija vidū vadu līnijas bija atjaunotas jau līdz pat Priedainei un sākta kabeļu vilkšana pāri Lielupei, stiprinot tos pie tilta. Elektrību Rīgā ieguva vairākās elektrostacijās, dedzinot ogles vai to trūkuma gadījumā malku. Viena no stacijām atradās Andrejsalā, vēl viena — blakus Vācu teātra (tagad — Nacionālās operas un baleta) ēkai.
