1906. gadā amerikāņu kompānijas Pope ražotais elektroauto tiek uzlādēts ar strāvas ģeneratoru, kas darbināms ar roku.
Pārdzīvojuši relatīvi lētās naftas ēru, elektromobiļi atgūst pirms vairāk nekā gadsimta zaudēto popularitāti
Eiropas Savienības teritoriju uzstājīgi pārņemošās automobiļu elektrifikācijas vēsture nesākās ne ar Tesla un pat ne ar Nissan Leaf, kā varētu šķist nevērīgākam ziņu portālu lasītājam. To saknes stiepjas gadsimtu tālā pagātnē, un ap 1900. gadu ar elektrību darbināti auto piedzīvoja īstus zelta laikus. Trešā daļa no visām uz ASV ceļiem sastopamajām automašīnām «pārtika» no elektrības, un Ņujorkā vien bija 60 elektriski taksometri.
Taču jau desmit gadus vēlāk aina mainījās, jo Henrija Forda izgudrotajā konveijera līnijā ražotie Model T ar benzīna dzinēju maksāja tikai 650 ASV dolārus, kamēr līdzvērtīgs elektromobilis ap 1760 dolāriem, atgādina ASV Enerģētikas ministrijas portāls Energy.gov. Paralēli augstās cenas problēmai, kas arī šodien neļauj automobiļu elektrifikācijai «pacelties spārnos», tolaik radās vēl citi būtiski apstākļi, kas nāca par labu iekšdedzes dzinējiem.
