Andris Šuvajevs. Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Ātro kredītu biznesa regulēšanai ir nepieciešami uzlabojumi, taču problēmas sakne jāmeklē daudz dziļāk, pēc nule pabeigta pētījuma secina ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs
Ar Andri Šuvajevu tiekamies Blaumaņa ielas kafejnīcā Innocent. Vieta izvēlēta nejauši, bet nosaukums pēc sarunas sāk šķist visai atbilstošs, jo tulkojumā no angļu valodas nozīmē ‘nevainīgs’. Tieši to Andris Šuvajavs cenšas parādīt savā jaunākajā pētījumā — pieprasījums pēc ātrajiem kredītiem ir nabadzības simptoms, nevis izlaidības un vieglprātības sekas. Proti, parādos nonākušo kredītu ņemt spieduši negodīgi ekonomiskie apstākļi.
Andris nesen pabeidzis pētījumu par cilvēku attiecībām ar parādiem Latvijā, galvenie secinājumi apkopoti rakstā, kas iesniegts Čikāgas izdevniecībā Haymarket, lai kļūtu par grāmatas The Debt Predicament nodaļu. 27 gadus vecais pētnieks ir studējis Glāzgovā un Oksfordā, šobrīd strādā LU Sociālo zinātņu fakultātē. Pētījumā viņš intervējis cilvēkus, kuri nonākuši parādsaistībās, aizņemoties ātros kredītus.
