Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Runājot par algu izmaiņām valstī kopumā, trešais ceturksnis spožus jaunumus nav atnesis – interesantāka aina atrodama reģionu datos.
Vidējā bruto alga jūlijā - septembrī bija par 7,5% augstāka nekā pirms gada, augot nedaudz straujāk nekā šogad vidēji. Diezgan augstās inflācijas dēļ reālo algu kāpums nav tik liels, tas iepriekšējos divos ceturkšņos bijis tuvu 4% (3. ceturksnī 3,7%), tātad mazāks nekā reālā IKP pieaugums. Taču kopējais algu fonds reālā izteiksmē auga straujāk jeb par 4,4%, virzot patēriņa un uzkrājumu kāpumu.
Nākamgad vidējās darba samaksas izmaiņas var pārsniegt divciparu skaitli
Darba tirgus lielie skaitļi patlaban mainās pakāpeniski, piemēram, kopumā nostrādātais laiks audzis par 0,7%. Relatīvais miers atalgojuma dinamikā beigsies nākamā gada sākumā. Finanšu ministres vārdiem runājot, “vitamīniem bagātā” 2018. gada budžeta pieņemšana krasi palielinās atalgojumu medicīnā (sen bija laiks!), kāpums paātrināsies arī citās tipiskajās sabiedriskā sektora nozarēs. Ienākumu augšanu veicinās arī minimālās algas kāpums, tāpēc nākamgad vidējās darba samaksas izmaiņas būs ļoti tuvas divciparu skaitļu robežai, varbūt pat pārsniedzot psiholoģiski nozīmīgos 10%. Taču dinamika dažādās nozarēs būs ļoti nevienmērīga. Nozarēs ar augstāko atalgojumu tā var būt mērenāka. Bankās strādājošo skaitu turpinās samazināt tehnoloģiju attīstība. Informācijas un sakaru pakalpojumos darbinieku trūkums ir izteikts, taču, ja vidējā alga jau tik augsta, gandrīz pusotrs tūkstotis eiro, tālāk to strauji celt var būt grūti.
