Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Eiropas Komisijas (EK) nesen informēja par lauksaimniecības komisāra Hogana vīziju [1] turpmākai EK Kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2020. gada. Šī vīzija diemžēl nopietni neatspoguļo dziļo vides krīzi Eiropas lauku ainavā, sākot no bioloģiskās daudzveidības iznīkšanas un beidzot ar augsnes un ūdens resursu degradāciju. Šī vīzija arī nepārskata pašreizējās 1. ass izdevumus, kuriem nav nekāda sakara ar kaut kādiem rezultātiem un kuri galvenokārt nonāk bagātāko subsīdiju saņēmēju kabatās.
Lielākās pārmaiņas, šķiet, ir lauvas tiesu naudas dot dalībvalstu ziņā, izmantošanai pēc to ieskatiem ar neskaidru mehānismu, kā dalībvalstis atskaitīsies par kopējo Eiropas Savienības mērķu sasniegšanu, kas paliek spēkā.
Ariels Brunners, Starptautiskās Putnu aizsardzības biedrību savienības BirdLife International [2] Eiropas politikas departamenta vadītājs izsakās, ka “vīzija, šķiet, balstīta uz noliegumu. Tikko iznākušie pētījumi, kas plaši atspoguļoti arī ārpus zinātniskās pasaules par gandrīz 80% kukaiņu sugu izzušanu Vācijas aizsargājamās dabas teritorijās, tāpat kā lauku putnu populāciju sarukums gandrīz uz pusi, vispār nav pieminēti”.
