Skats medicīnas vēstures ekspozīcijā Daugavpils cietoksnī. Foto: Ivars Soikāns, LETA
Jautājumi, kas ir saistīti ar zāļu cenām un pieejamību, nemainīgi ir sabiedrības uzmanības centrā, un tas ir ļoti saprotami – medikamenti uzlabo mūsu un mūsu tuvinieku veselību un dzīves kvalitāti, citkārt pat glābj dzīvību. Tādēļ Veselības ministrijas pēdējā laika iniciatīvas ar mērķi palielināt zāļu pieejamību iedzīvotājiem ir visnotaļ apsveicamas. Taču vienlaikus uz šīm iniciatīvām nedrīkst skatīties pārāk šauri un pieņemt nepareizus lēmumus – tie, gluži pretēji cerētajam, var nevis palielināt zāļu pieejamību, bet gan samazināt, vienlaikus radot vēl citas negatīvas sekas.
Šoreiz vēlos vērst uzmanību uz Veselības ministrijas idejām, kuru mērķis ir palielināt zāļu fizisko, ne finansiālo pieejamību. Ministrija ir atradusi vainīgo – zāļu eksporta nozari, kas it kā speciāli nepiegādājot aptiekām zāles, bet tās eksportējot uz citām ES valstīm. Tādēļ, pēc ministrijas uzskata, eksports būtu ja ne aizliedzams, tad būtiski ierobežojams, un ir izstrādāti grozījumi noteikumos par zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtību, kas jau sākuši ceļu varas gaiteņos. Vēl noteikumu projekta tapšanas laikā zāļu eksporta nozare brīdināja Veselības ministriju, ka šie eksporta ierobežojumi nesniegs cerēto efektu, un piedāvāja citus risinājumus, taču tā arī netika sadzirdēta.
