Ilustratīvs attēls
Biznesa pasaulē pēdējos gados arvien nopietnāk skan aicinājumi pārvērtēt uzņēmējdarbības mērķus un paraudzīties uz uzņēmumiem ne vien no finanšu rādītāju un peļņas gūšanas perspektīvas, bet gan vērtēt tos vairāk pēc ietekmes uz apkārtējo vidi un sabiedrību. Priekšplānā parādās jautājumi, vai uzņēmums darbojas atbildīgi un kādu pozitīvu ilgtermiņa pienesumu tas sniedz apkārtējai sabiedrībai; vai uzņēmums vienkārši izšķērdē dabas resursus vai arī rīkojas ilgtspējīgi un palīdz cilvēkiem saudzīgāk rīkoties pret apkārtējo vidi, lai nākamās paaudzes varētu dzīvot jau labākos apstākļos.
Šajā kontekstā ir skatāmi arī arvien lielāku atpazīstamību un popularitāti gūstošie ESG (environmental, social and governance) jeb vides, sociālās un korporatīvās pārvaldības ziņojumi, kuros tiek atspoguļota uzņēmumu politika dažādu ilgtspējas jautājumu jomā. Arī institucionālie investori un aktīvu pārvaldītāji pirms ieguldījumu veikšanas vēlas būt pārliecināti par to, kā uzņēmums tiek pārvaldīts un kā to vērtē klienti un dažādas sabiedrības grupas. Tieši tāpēc vides, sociālie un pārvaldības jautājumi nu jau ir kļuvuši par ikdienas sarunu tematu biznesa un investīciju profesionāļu vidē. Arī tie cilvēki, kas neinteresējas par finansēm un investīcijām, visdrīzāk jau būs pamanījuši īpaši lielo uzņēmumu centienus publiski parādīt savu nostāju ESG jautājumos, piemēram, Swedbank vai Printful atbalsts Baltijas praida pasākumiem. Plašumā iet tendence ESG ziņojumus gatavot uzņēmumiem, kas plāno kļūt publiski un kotēt akcijas biržā, piemēram, AS DelfinGroup un AS Virši.
