Linda Zuze. Pubicitātes attēls.
Pēdējos gados Eiropā arvien biežāk dzirdam vārdu “vienkāršošana”. Eiropas Komisija un vairākas dalībvalstis to izmanto, lai pamatotu regulējuma pārskatīšanu dažādās jomās – no klimata politikas līdz darba tiesībām un uzņēmējdarbības uzraudzībai. Taču vairāk nekā 470 pilsoniskās sabiedrības organizācijas, arodbiedrības un sabiedrības interešu grupas brīdina: aiz šī termina nereti slēpjas deregulācija, kas var vājināt sabiedrības aizsardzības mehānismus.
Kopīgā vēstulē Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai organizācijas uzsver, ka cilvēktiesības, sabiedrības veselība un vides aizsardzība nedrīkst kļūt par konkurētspējas upuri. Tās norāda, ka pēdējo gadu politikas virzieni – tostarp normatīvo aktu pārskatīšana un mērķu pārvērtēšana – var atcelt vai vājināt panākto progresu darba tiesību, sociālās aizsardzības, digitālo tiesību un klimata politikas jomā.
Komisija šos procesus skaidro kā administratīvā sloga mazināšanu un uzņēmējdarbības veicināšanu. Tomēr praksē tas var nozīmēt plašāku rīcības brīvību lielajiem uzņēmumiem, vienlaikus samazinot sabiedrības iespējas aizstāvēt savas tiesības. Starp bažām tiek minēta nabadzības mazināšanas finansējuma pārdale, vides prasību vājināšana kopējā lauksaimniecības politikā un riski, ka tiks mīkstināti noteikumi attiecībā uz bīstamām ķīmiskām vielām. Tāpat tiek diskutēts par emisiju uzskaites mehānismiem, kas varētu samazināt ES klimata mērķu faktisko ambīciju līmeni.
“Vienkāršošanas” programmas sekas:
Lielāka nabadzība. Komisija plāno pārdalīt nabadzības mazināšanas līdzekļus, lai atbalstītu uzņēmumus un nozares, tostarp tehnoloģiju un aizsardzības nozari.
Mūsu dzīves vide un bioloģiskā daudzveidība zaudē būtisku aizsardzību, kamēr ķīmisko vielu pieaugums vidē apdraud sabiedrības veselību. Komisija ir ierosinājusi no kopējās lauksaimniecības politikas izņemt vides saistības, tostarp pasākumus mitrāju un kūdras purvu aizsardzībai. Tiek apdraudēti ES ķīmisko vielu likumi par kosmētiku un bīstamo ķīmisko vielu marķēšanas noteikumi, turklāt ir satraucošas pazīmes, ka ierosinātais visaptverošais aizliegums attiecībā uz „mūžīgajām ķīmiskajām vielām” tiks pavājināts.
Tiek atcelts spiediens uz piesārņotājiem. Kavējas obligāto plānu izveide, lai padarītu piesārņojošu rūpnīcu teritorijas tīrākas, aprites ekonomikai un klimata krīzei atbilstošākas. Tas mazina uzņēmumu atbildību rūpniecības nozarē.
Vājināti klimata mērķi kalpo uzņēmumu vēlmēm, nevis planētas vajadzībām. EK, ar ES dalībvalstu stingru atbalstu, ir ierosinājusi 2040. gada mērķī samazināt ES kopējās emisijas par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Mērķis ir ambiciozs, tomēr ietver mehānismus, kas varētu vājināt klimata likumā noteikto politikas struktūru – plānots emisiju uzskaitē iekļaut starptautisko kredītu sistēmu. Tas vājinātu ES klimata mērķu sasniegšanu, kas jau atpaliek no tā, kas būtu godīga ES daļa globālā kontekstā.
Tā vietā, lai turpinātu deregulāciju, organizācijas aicina ES un valstu likumdevējus aizsargāt un stiprināt ES hartā un starptautiskajos cilvēktiesību aktos nostiprinātās tiesības:
1. Ieviest likumus, kas nodrošina stingrāku sociālās labklājības, darba ņēmēju, patērētāju, antidiskriminācijas, tiesiskuma, klimata un vides taisnīguma, privātuma un datu aizsardzību, kā arī aizsardzību pret toksiskām vielām;
2. Pieprasīt lielāku caurspīdību un atbildību no uzņēmumiem, kā arī nodrošināt cietušajiem pieeju tiesu sistēmai;
3. Uzņemties atbildību par ES darbību, piemēram, kalnrūpniecības, nepietiekamu klimata mērķu un toksisko ķimikāliju negatīvo ietekmi uz citiem reģioniem un kopienām;
4. Nodrošināt tiesību, taisnīguma un sabiedrības interešu aizsardzības likumu īstenošanu un izpildi. Piešķirot vairāk resursu izpildinstitūcijām un sniedzot norādījumus un atbalstu digitālo noteikumu ieviešanā;
5. Pastiprināt aizsardzību pilsoniskās sabiedrības organizācijām, arodbiedrībām, cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem un aktīvistiem.
6. Garantēt, ka pilsoniskā sabiedrība, arodbiedrības, skartās kopienas un citi sabiedrības interešu pārstāvji tiek konsultēti, iesaistīti un respektēti ES un dalībvalstu tiesību aktu izstrādē.
Šīs tendences nav tikai debates Briselē – tās ietekmē arī nacionālo politiku. Latvijā šobrīd virzītās publisko iepirkumu reformas spilgti parāda, kā “vienkāršošanas” retorika var mainīt līdzšinējo pieeju ilgtspējai.
Situācija Latvijā
Finanšu ministrija piedāvā izmaiņas publisko iepirkumu likumā, kas paredz atteikties no līdzšinējā Zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) kā obligātas prasības, pārejot uz decentralizētu un brīvprātīgu “ilgtspējīga iepirkuma” modeli. Tas nozīmētu, ka vienoti vides kvalitātes kritēriji vairs nebūtu obligāti, un katrai nozarei būtu jāizstrādā savi principi. Turklāt viss process notiek birokrātijas mazināšanas aizsegā. Tāpat, aizbildinoties ar administratīvā sloga mazināšanu, Zemkopības ministrija virza neilgtspējīgus grozījumus mežu apsaimiekošanā.
Esošā ZPI sistēma un tās panākumi. Saskaņā ar MK not. Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” Pašlaik ZPI ir obligāti piemērojami kritēriji, piemēram, būvniecībā, kur piemēroti 13 kritēriji, kas ietver energoefektivitāti, piekļūstamību, gaistošo organisko savienojumu mērījumus un resursu atkārtotu izmantošanu. Kopā ir 9 obligāti pimērojamo iepirkumugrupas, tostarp prasības videi draudzīgiem transportlīdzekļiem, piemēram, elektroauto iegāde. Lai gan zaļā publiskā iepirkuma sistēma tiek uzskatīta par smagnēju un statistika par tās piemērošanu ir zema (daļēji tāpēc,ka kritēriji netiek precīzi reģistrēti līgumos), tā nodrošina virzību uz augstvērtīgu būvniecību un videi draudzīgāku transportu. Sociāli atbildīgais iepirkums tiek piemērots tikai 0.6% gadījumu, inovāciju iepirkums – 0.1%.
Iepirkumu reformas priekšlikumi un to sekas. Finanšu ministrija (FM) ir paziņojusi par iepirkumu reformas nepieciešamību, lai to padarītu efektīvāku un mazinātu birokrātiju, "atsakoties no sekundārajiem mērķiem," tostarp ZPI, sociāli atbildīgā un inovāciju iepirkuma. Šis solis tiek uztverts kā "radikāls scenārijs" un atgriešanās pie 2012. gada līmeņa, kad ZPI bija tikai sākotnējā stadijā. Turklāt, viens no izskatītajiem jaunajiem iepirkuma modeļiem paredz ievērojami paaugstināt līgumsliekšņus (no 10 tūkstošiem līdz 143 tūkstošiem eiro), kas samazinātu iepirkumu uzraudzību, kas nozīmētu vēl lielāku attālināšanos no vides kvalitātes uzraudzības.
Pāreja no ZPI uz "Ilgtspējīgu iepirkumu". ZPI definīcija tiks izņemta, un tā vietā tiks ieviesti "ilgtspējīga iepirkuma" principi. Pozitīvi ir tas, ka ilgtspējīgs iepirkums paplašina tvērumu, iekļaujot arī sociālo dimensiju, kas ir svarīgi ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai. Tomēr izaicinājums ir tas, ka katrai nozares ministrijai ir uzdots veidot savus "kompetences centrus" un izstrādāt ilgtspējīga iepirkuma kritērijus savai jomai. Šobrīd Zemkopības ministrija ir paudusi iniciatīvu veidot kompetences centru, attiecīgi arī izstrādājot ilgtspējīga iepirkuma kritērijus pārtikas iegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem. Bet kas notiks ar pārējām nozarēm?
Izaicinājumi un bažas par jauno modeli
Birokrātijas pieaugums un resursu trūkums. Neskatoties uz deklarēto mērķi mazināt birokrātiju, jaunais decentralizētā “ilgtspējīgā iepirkuma" modelis faktiski palielinās slogu ministrijām, kurām jau tagad trūkst resursu un finansējuma, lai izstrādātu jaunus kritērijus īsā laikā (tam paredzēti 3 mēneši). Turklāt Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) nesniedz konsultācijas par liela sliekšņa iepirkumiem, kas apgrūtinās procesu. Bez centrālas iestādes, kas saredz kopējo ainu un stratēģiskās nozares, pastāv risks, ka ilgtspējības mērķi netiks sasniegti konsekventi.
Kvalitātes zudums un zemākās cenas princips. Pastāv nopietnas bažas par to, ka tiks zaudēts "mugurkauls" – vienoti kvalitātes kritēriji un ilgtermiņa redzējums, kas novedīs pie iepirkumiem, kas balstīti tikai uz zemāko cenu, ignorējot kvalitāti un ilgtermiņa ieguvumus sabiedrībai. Pagājušā gadā veiktais Zaļā publiskā iepirkuma ietekmes izvērtējums ziņo, ka 2024.gadā publiskā sektora izdevumi sastādīja 22% no IKP, tāpēc ZPI ir nozīmīgs instruments ne tikai vides kvalitātes nodrošināšanai, bet arī ilgtspējīga tirgus attīstībai. Ziņojumā arī norādīts, ka ”ZPI atcelšana nebūtu neitrāla administratīva izmaiņa, bet strukturāla politikas izvēle ar ilgtermiņa ietekmi uz valsts attīstības trajektoriju. Starptautiskā pieredze rāda, ka, ja vides un dzīves cikla kritēriji netiek noteikti obligāti, iepircēji – īpaši resursu un kompetenču trūkuma apstākļos – mēdz atgriezties pie juridiski drošākā un administratīvi vienkāršākā risinājuma: zemākās sākotnējās cenas. Tas rada īstermiņa budžeta ilūziju, bet ilgtermiņā palielina ekspluatācijas izmaksas, emisijas un sociālās izmaksas.”
Pārtikas iepirkums – mazs panākums. Zemkopības ministrija ir vienīgā, kas izrādījusi iniciatīvu un apņēmusies izstrādāt ilgtspējīga iepirkuma kritērijus pārtikai un ēdināšanai. Tas tiek uzskatīts par nelielu uzvaru, nodrošinot atbalstu vietējai ražošanai, īsām piegādes ķēdēm un bioloģiskās pārtikas veicināšanai.
Reformas statuss un sabiedrības iesaiste. Ministru kabinets augusta beigās konceptuāli apstiprināja ziņojumu, kas paredz radikālo scenāriju - ZPI izbeigšanu. Nākamais solis ir grozījumu izstrāde Publisko iepirkumu likumā. Šobrīd likumprojekts virzās Saeimas dienaskārtībā un 26. februārī otrajā lasījumā izmaiņas likumprojektā guva atbalstu. Svarīga ir sabiedrības iesaiste lai ZPI sistēmu pārskatītu, uzlabotu un reorganizētu, nevis pilnībā likvidētu. Līdz 9.martam Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pieņem komentārus par grozījumiem Publisko iepirkuma likumā.
Grozījumi mežu apsaimniekošanā
Līdzīgas diskusijas notiek arī mežu apsaimniekošanas regulējumā. Zemkopības ministrija ir rosinājusi vairākus grozījumus, kurus skaidro ar administratīvā sloga mazināšanu. Lai gan daļa izmaiņu tiek dēvētas par tehniskām, vides organizācijas norāda, ka tās skar arī būtiskus jautājumus – piemēram, koku ciršanas kritērijus ārpus meža vai mikroliegumu izveides kārtību.
Noteikumu vienkāršošana pati par sevi nav problēma, ja tā palīdz efektīvāk strādāt. Tomēr prasības, kas aizsargā sabiedrības kopējās intereses – bioloģisko daudzveidību, klimatu un veselīgu vidi – nevar tikt mainītas bez plašas sabiedriskās diskusijas un ietekmes izvērtējuma.
Velti minūti dabai!
Kopā ar daudzām citām vides organizācijām Eiropā “Zaļā brīvība” aicina parakstīt petīciju pret vides likumu vājināšanu, kas “vienkāršošanas” aizsegā šobrīd tiek aktīvi virzīta Eiropas Savienībā. Šobrīd ir apdraudēti vairāki ES likumi, kas aizsargā dabu, ūdeņu kvalitāti, nosaka Latvijai prasības izstrādāt kvalitatīvus un sabiedrību iesaistošus ietekmes uz vidi novērtējumus, regulē kaitīgo ķīmisko vielu emisijas, oglekļa emisijas un citas sabiedrībai svarīgas vides kvalitātes prasības.
Petīcijas mērķis ir vēstījums Eiropas Savienības lēmumu pieņēmējiem, Eiropas Komisijai, komisāriem, Eiropas parlamenta deputātiem, ka mēs, Eiropas Savienības pilsoņi, iestājamies par aizsargātu vidi un dabu!
Paraksti petīciju: https://www.zalabriviba.lv/rokas-nost-no-dabas/
Autore ir klimata politikas eksperte Zaļajā brīvībā.
“Zaļā brīvība" rakstu veidoja sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu un Inesi Pelšu, biedrības "Latvijas Ilgtspējīgu iepirkumu asociācija" valdes priekšsēdētāju, eksperti ilgtspējīga iepirkuma jautājumos, pētnieci Latvijas Universitātē.
