Jānis Danoss 2017.gadā svinīgajā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā, kurā pasniedza Cicerona balvas. Foto - Zane Bitere, LETA.
Pagājušās nedēļas ceturtdienā Zinātņu akadēmijas Portretu zāles vestibils bija ļaužu pilns. Pulcējušies daži bijušie Saeimas deputāti, starp viņiem - viens esošais. Nepilns desmits bijušo tautfrontiešu. Pie reģistrācijas katram tiek izsniegta krietna lieluma aploksne, kuru sarūpējis pasākuma vaininieks Dr. Physyk. Jānis Danoss. Simtgadnieks. Viņam gan pasē rakstīts - latvietis, pateicoties sievas uzstājībai. Brālis ar ierakstu - ungārs - izbaudīja Sibīrijas “jaukumus”.
Gaviļnieks dzimis ungāru operdziedātāja Danoša ģimenē. Skolojies Rīgas vācu skolās. Tīmeklī var lasīt tādas aplamības, ka 99 gadus svin pēdējais vācbaltietis. Tiesa, Danoss ir dibinājis vācbaltiešu kultūras biedrību un ir tās vadītājs.
Veru vaļā aploksni. Tajā raksts: “Mūsu maldu taka”. Zinu, ka zinātnieks savulaik strādājis padomijas kosmonautikas pamatlicēja Sergeja Koroļova birojā un pētījis zemes un saules starojumu. Tiesa, šo faktu Jānis Danoss pārāk neafišē. Ar interesi veru vaļā uz četrām lapām rakstīto referātu. Ar dažām atziņām padalīšos. ”Mēs neapzināmies, ka atrodamies siltumnīcā, no kuras gāzu molekulas nekur prom aiznest nevar! Zeme nelaiž!... Siltums kā jebkura enerģija plūst no lielākā uz mazāko.” Te nu zaļā kursa piekritējiem nākas atgādināt otro termodinamikas likumu. Tālāk ar sarkanu izcēlumu: “Faktiski, cīnoties par CO2 samazināšanu, mēs zāģējam zaru, uz kura paši sēžam. Saules enerģijas 1 stundā iestarotais daudzums atbilst visas cilvēces gada enerģijas apritei." Tālāk Danosa kungs aprāj klimata pētniekus par secinājumu nepatiesību.
