Laura Štrovalde
Vēja parki tiek apspriesti kā liela mēroga enerģētikas projekti, tomēr to ietekme sniedzas daudz tālāk par elektroenerģijas ražošanu. Tie spēj būtiski mainīt vietējo kopienu dzīvi, radot darbavietas, jaunas iespējas un uzlabojot dzīves kvalitāti. Vējš var kļūt par resursu, no kura ieguvēji ir ne tikai investori, bet arī ikviens iedzīvotājs.
Lai tās nebūtu tikai skaistas frāzes, ar konsultāciju uzņēmuma “EY” palīdzību tika apzināta ārvalstu pieredze un Latvijas iespējas atkrastes vēja enerģijas nozarē. Noskaidrots, ka kopienas parasti atbalsta atkrastes vēja parku attīstību, ja tās redz taisnīgus ieguvumus un var paust savu viedokli plānošanas stadijā. Pastāv tā saucamā “zaļā dilemma”, jo piekrastes teritorijām, lai gan tās atbalsta zaļo enerģiju, ir bažas par iespējamo ietekmi uz vidi un jūras dzīvotnēm, kā arī reģionālo ekonomiku – ietekmi uz tūrismu un zvejniecību, neraugoties uz darbavietu radīšanas potenciālu citās nozarēs.
Latvijas un Igaunijas kopprojekts ELWIND ir izstrādes stadijā, taču jau tagad reaģējam uz paustajām bažām un sniedzam atbildes, skaidrojot, kā atkrastes vēja enerģija var palīdzēt kopienām.
Jaunas darbvietas un vietējā biznesa attīstība
Atkrastes vēja parku būvniecība un uzturēšana rada simtiem jaunu darbavietu – inženieriem un tehniķiem, kuģu un ostu darbiniekiem, citiem loģistikas ķēdes posmiem, kā arī viesnīcu un ēdināšanas nozarei. Eiropas vēja asociācija (“Wind Europe”) aplēsusi, ka Eiropā vēja enerģijas nozare nodarbina 350 000 cilvēku. Pārskatā “Global Wind Workforce Outlook 2024–2028” secināts, ka 2028. gadā vajadzēs 1,8 reizes vairāk speciālistu, nekā pašlaik ir pieejams. Tas nozīmē ilgtermiņa nodarbinātību un stabilitāti reģionos, kuros līdz šim bieži trūcis jaunu darba iespēju.
Konkrēts piemērs – vēja parka attīstīšana Kaigu purvā. Šajā projektā iesaistīti vairāk nekā 14 vietējie uzņēmumi. To vidū ir piegādes plānotāji, šoferi un projekta vadītāji, kas nodrošina loģistikas un kravu pārvadājumus, inženieri un tehniķi, kas ražo dzelzsbetona konstrukcijas un veic to uzstādīšanu, projektēšanas un inženiertehnisko pakalpojumu sniedzēji, būvdarbu veicēji, kā arī citi speciālisti.
Ieguldījumi infrastruktūrā
Šādi enerģētikas projekti veicina ostu, ceļu, loģistikas centru un enerģētikas tīklu modernizāciju. Tas dod labumu ne tikai vēja parkam, bet arī vietējiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, padarot reģionus pievilcīgākus investīcijām.
Būvniecības posmā atkrastes vēja parkam ir nepieciešama osta ar infrastruktūru, kas spēj apkalpot kuģus, kuri tiek izmantoti vēja parka būvniecībā. Atkrastes vēja enerģijas parka būvniecībai un apkalpošanai potenciāli pielāgojamas ir Liepājas un Ventspils brīvostas, kā arī Rīgas un Salacgrīvas ostas.
Arī ekspluatācijas posmā projektam ir nepieciešama osta ar infrastruktūru, kas spēj apkalpot apkopes kuģus, kuri tiek izmantoti uzturēšanas darbu veikšanai. Tuvākās ostas, ko varētu izmantot šim nolūkam, ir Liepājas un Ventspils ostas vai pat Pāvilosta. Savukārt Latvijas jūras un sauszemes loģistikas nozarei paveras iespējas dibināt uzņēmumus, kas sniedz loģistikas pakalpojumus vēja turbīnu apkopei.
Medijos nav plaši izskanējis, bet jau šobrīd gan ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN), gan tehniskajiem pētījumiem mūsu ostas izmanto starptautiski uzņēmumi un pētnieki. Piemēram, Ventspils ostu par bāzes punktu jau izmantojuši sikspārņu pētnieki no poļu uzņēmuma “Murmurat”, un pašlaik tur darbojas beļģu ģeofizikas pētnieki no uzņēmuma “G-TEC”, savukārt no Pāvilostas putnu izpēti veic igauņu uzņēmums “Workboats Consulting” (sadarbībā ar Vācijas uzņēmumu “BioCinsult”). Jau drīz sāksies meteoroloģisko jūras apstākļu mērījumu kampaņa – to īstenos “EOLOS Floating Lidar Solutions” no Spānijas.
Kopienu iesaiste un finansiālie ieguvumi
Salīdzinot ar tādām atkrastes vēja enerģijas projektu attīstībā nobriedušām valstīm kā Nīderlande, Vācija, Dānija un Apvienotā Karaliste, Latvijā šī nozare ir sākumpunktā. Mums ir iespēja radīt dažādus kopienas ieguldījumu modeļus (piemēram, enerģijas kopienas), kas dod iespēju vietējiem iedzīvotājiem piedalīties vēja parku attīstībā – dažviet kopienām pat ir iespēja kļūt par līdzīpašniekiem projektos, kas rada tiešu finansiālu ieguvumu.
Eiropas praksē attīstītāji bieži veido kopienu fondus vai nodrošina, ka daļa no ieņēmumiem tiek ieguldīti vietējo iedzīvotāju vajadzībām – skolās, sabiedriskajā infrastruktūrā, vides aizsardzībā. Tas nodrošina taisnīgu atdevi par tuvumā uzstādīto vēja parku.
Piemēram, uzņēmums “EY” apkopojis, ka Lielbritānijā atkrastes vēja parku attīstītāji veido kopienas pabalstu fondus – tā ir izplatīta brīvprātīga prakse, kas atbalsta vietējās iniciatīvas (infrastruktūras, izglītības, vides labiekārtošanas projektus). Maksājumi parasti tiek veikti, pamatojoties uz vēja parka jaudu, kā ikgadēji maksājumi par uzstādītajiem megavatiem. 2020. gadā konkrēta vēja parka attīstītāji vietējās kopienās ieguldījuši 10 miljonus eiro. Līdzekļus izmanto, lai novērstu ietekmi uz zivsaimniecību, jūras dzīvotnēm, ainavām un vietējo ekonomiku. Arī Vācijā kompensācijas bieži vien ietver atbalstu vietējai ekonomikai un zivsaimniecības nozarei. 2020. gadā Nīderlandē Zēlandes iedzīvotāji saņēmuši 5 miljonus eiro vietējās kopienas projektiem un infrastruktūras uzlabošanai, savukārt 2023. gadā cits attīstītājs piešķīris 15 miljonus eiro, lai atbalstītu vietējo tūrismu un vides saglabāšanu.
Ja runā par ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai, tad Eiropas vēja asociācija aprēķinājusi, ka viena turbīna ekonomikā ienes 16 miljonus eiro (avots: “Wind Europe Wind energy facts and figures 2024”). 2023. gadā vēja enerģijas devums Eiropas Savienības iekšzemes kopproduktā (IKP) sasniedza 52 miljardus eiro.
Tūrisma iespējas
Atkrastes vēja parki citās valstīs kļuvuši par apskates objektiem. Kā piemēru var minēt “Middelgrunden” vēja parku Dānijā, uz kuru tiek piedāvātas ekskursijas. Šo vēja parku 2023. gadā apmeklēja 1600 apmeklētāju.
Atklājot ELWIND, tas būs Latvijā pirmais atkrastes vēja parks – vai jau neizklausās pēc mārketinga un tūrisma kampaņas saukļa? Pastāv potenciāls attīstīt uzņēmumus, kas orientēti uz tūristu piesaisti un apkalpošanu, jaunu pakalpojumu radīšanu – izglītojošas ekskursijas, muzeji vai interaktīvi centri ar zinātnisku ievirzi. Konsultāciju uzņēmuma “EY” veiktais pētījums min piemēru Lielbritānijā, kur vēja parka īstenotājs piešķīris resursus, lai atbalstītu vietējos projektus un izglītību atjaunīgās enerģijas jomā, savukārt Nīderlandē izveidota izglītības programma vietējām kopienām par atjaunīgo enerģiju.
Kā izstāstīt ieguvumus?
Pretestību bieži izraisa ierobežota vietējo kopienu iesaiste un neskaidra komunikācija. Jau šobrīd ELWIND tīmekļvietnē https://elwindoffshore.eu/ tiek izvietota jaunākā informācija par IVN, notiekošajiem iepirkumiem, to uzvarētājiem jeb pētījumu īstenotājiem, ar kuriem tiek slēgti līgumi. Nekas netiek slēpts, un Kurzemes piekrastes iedzīvotāji jebkurā brīdī var uzdot jautājumus vai paust bažas.
Lai gan esam tikai sākuši ELWIND atkrastes vēja parka laukuma izpēti un pētījumu rezultāti būs pieejami turpmākajos gados, mūsu mērķis ir veidot pārredzamu un saprotamu komunikāciju, atspēkot maldinošas ziņas, sniedzot pārbaudītu, faktos balstītu informāciju par ieguvumiem, ietekmi un risku mazināšanu projekta attīstībā.
Atgriežoties pie raksta sākumā apgalvotā, atkrastes vēja parks nav tikai enerģētikas projekts – tas ir attīstības un sadarbības instruments. Šāds liela mēroga atjaunīgās enerģijas projekts var stimulēt vairākas saistītās nozares, tostarp zaļā ūdeņraža produktu ražošanu. Jau šobrīd Latvijas uzņēmēji un ārvalstu investori strādā pie konkrētiem ūdeņraža projektiem – “NORSAF” attīsta ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanas rūpnīcu, “PurpleGreen Energy C” iecerējis būvēt “zaļā” amonjaka rūpnīcu Ventspils brīvostas teritorijā, savukārt Norvēģijas, Zviedrijas un Latvijas uzņēmumu kopprojekta “CIS Liepaja” mērķis ir izveidot atjaunīgās enerģijas kompleksu “Power to X termināls Liepājas ostā”. Ja vietējās kopienas tiek iesaistītas un gūst jūtamu labumu, vējš kļūst par spēku, kas rada vērtību ikvienam.
Videi draudzīga nākotne ir viena no vērtībām. Kopienas iegūst tīrāku vidi – mazāku piesārņojumu, mazāk importēto fosilo kurināmo un veselīgāku dzīves vidi nākamajām paaudzēm. Nemaz nerunājot par enerģētisko drošību. Atjaunīgā enerģija samazina atkarību no importētiem resursiem, nodrošinot stabilākas elektroenerģijas cenas un drošāku energoapgādi. ELWIND projekts var būt lielisks piemērs tam, kā Latvijā vējš pārvēršas par kopienu izaugsmes stāstu.
Autore ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Investīciju piesaistes un uzņēmumu attīstības departamenta direktore.