Jānis Kukainis.
Prezidenti iezīmē ASV un Baltijas sadarbības vadlīnijas nākamajiem 5-10 gadiem
ASV prezidents Baraks Obama šonedēļ Baltajā namā tiekas ar triju Baltijas valstu prezidentiem - kā jau atzīmēts, šāda līmeņa tikšanās nav notikusi kopš 2005.gada maija, kad toreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs viesojās Rīgā.
Šīs vizītes kontekstā daudz runāts par ASV un Eiropas, ASV un Baltijas attiecību dinamiku un nereti uzsvērts - ASV ģeopolitisko interešu sfēra pēdējā laikā diemžēl attālinās no Eiropas. Baltijas valstu un ASV attiecības ir palikušas nemainīgi draudzīgas, faktiski joprojām reālais drošības garants Baltijai ir ASV. Taču, kā vairāku ASV latviešu un baltiešu centrālo organizāciju vadītājs jau 17 gadus, varu droši apgalvot - Baltijas valstis vairs nav ASV valdības uzmanības centrā kopš mūsu iestāšanās NATO. Lielākās baltiešu lobiju organizācijas Joint Baltic American National Commitee un Baltic American Freedom League turpina darbu, lai panāktu Baltijas valstīm lielāku atbalstu ASV valdībā, bet atsaucība ne tuvu nav tāda, kāda pirms Baltijas-ASV hartas parakstīšanas 1998.gadā vai pirms Latvijas uzņemšanas ES un NATO. Parastā atbilde skan: «Jūs esat veiksmes stāsts, mums tagad ir citas prioritātes.» Krietni samazinājies arī to senatoru un kongresmeņu skaits, kas piedalās baltiešu atbalsta grupās.
