NATO karogs Ministru kabinetā. Foto - Edijs Pālens, LETA
2024. gada NATO samits Vašingtonā bija izgaismojošs mirklis aliansei, kas atklāja gan pārliecinošu virzību uz tālākiem sasniegumiem, gan pastāvīgu problēmu klātesamību. Izvērtējot samita “sauso atlikumu” – Vašingtonas samita deklarācijas tekstu un pieņemtos lēmumus –, ir skaidrs, ka NATO pieeja atbalstam Ukrainai un plašāku stratēģisku jautājumu risināšanai ir bijis gana niansēts un piņķerīgs process.
Aplūkosim samita svarīgākos lēmumus, to ietekmi uz Ukrainas ceļu uz eiroatlantisko integrāciju un Baltijas valstu drošību, kā arī uz plašāku ģeopolitisko kontekstu.
Ukrainas dalība NATO: progress, bet ar neskaidrībām
Samita diskusiju centrā bija Ukraina un tās virzība uz mērķi: kļūt par NATO dalībvalsti. Samita paziņojumā tika atkārtoti uzsvērts, ka Ukrainas nākotne ir NATO, un tās ceļš uz dalību NATO tika raksturots kā “neatgriezenisks”. Tas ir ievērojams solis uz priekšu salīdzinājumā ar iepriekšējās deklarācijās uzņemtajām saistībām un izmantotajiem formulējumiem – un tas pats par sevi signalizē par spēcīgāku atbalstu. Tomēr šis solījums – Ukrainas “neatgriezeniskā” pievienošanās NATO – joprojām ir nedaudz neskaidrs. Neraugoties uz spēcināto retoriku, paziņojumā uzsvērts, ka uzaicinājums uz dalību tiks izteikts tikai tad, kad tam piekritīs visi sabiedrotie un būs izpildīti konkrēti nosacījumi. Šī piesardzīgā valoda uzsver, ka joprojām nav skaidrības par precīzu Ukrainas pievienošanās grafiku un kritērijiem.
