Mārtiņš Vancāns.
Tuvojoties ziemas sezonai, parasti aug ne tikai pieprasījums, bet arī elektrības biržas cenas. Dienas kļūst īsākas, atjaunīgās enerģijas ražošanu arvien vairāk ietekmē laikapstākļi. Ja vēl gāze kļūst dārgāka un rodas ierobežojumi lētas elektroenerģijas importam, biržā iespējamas pamatīgas cenu svārstības. Tomēr tas automātiski nenozīmē, ka maksāsim vairāk. Prognozējot elektrības cenas, jāņem vērā gan laikapstākļi, gan situācija globālajā enerģētikas tirgū un arī tas, kādu elektroenerģijas iegādes modeli katrs lietotājs ir izvēlējies un cik elastīgi spēj pielāgot savu patēriņu.
Elektrības rēķina lielākais bieds – aukstums un bezvējš
Elektroenerģijas cenu biržā tieši ietekmē pieprasījuma un piedāvājuma attiecība. Ziemā pieprasījums dabiski aug, jo apkurei, apgaismojumam un ikdienas vajadzībām nepieciešams vairāk elektroenerģijas. Savukārt lētākas atjaunīgās enerģijas piedāvājums bieži vien samazinās, jo saules enerģijas ir krietni mazāk nekā vasarā. Par galveno atjaunīgās enerģijas ražošanas resursu kļūst vējš – ar nosacījumu, ka tas patiešām pūš un ka reģionā ir pietiekami daudz vēja elektrostaciju.
Ja iestājas ilgstošs aukstuma un bezvēja periods, kādu pieredzējām šī gada janvārī, pieprasījums jāsedz no citiem, dārgākiem, avotiem – piemēram, termoelektrostacijām. Elektroenerģiju var importēt, bet tas ne vienmēr nozīmē zemākas izmaksas: importēta elektrība ir lētāka ar nosacījumu, ka elektroenerģijas pārvadi no Skandināvijas neierobežo liels vietējais pieprasījums vai starpsavienojumu traucējumi. Turklāt septembrī, tieši pirms aktīvās patēriņa sezonas, Ziemeļvalstu hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs ūdens līmenis sasniedza zemāko atzīmi pēdējo 30 gadu laikā. Visticamāk, hidroelektrostaciju iespējas piedāvāt tirgū lētu elektroenerģiju tuvākajā laikā saruks.
Vēl viena barga ziema var atstāt nepatīkamus nospiedumus mājsaimniecību budžetā, savukārt maigs, vējains un lietains rudens un vējaina ziema – līdzsvarot pieprasījumu un piedāvājumu, veicinot vēja un hidroenerģijas izstrādi. Taču nekas nav tik neparedzams kā laikapstākļi.
Gāzes cenas ietekmē arī elektroenerģijas tirgu
Kad pieprasījuma segšanai ar vēju, sauli un ūdens krājumiem nepietiek, nepieciešami avoti, kuru darbību var operatīvi palielināt. Šādu lomu pilda ar gāzi darbināmas elektrostacijas. Tās nav jādarbina nepārtraukti, tāpēc gāzes sadārdzinājums ne vienmēr atspoguļojas elektrības cenās. Turklāt gāze nākamajai apkures sezonai tiek iepirkta iepriekš, tādēļ gāzes cenas izmaiņas šodien ne vienmēr nozīmē tūlītēju elektrības sadārdzinājumu.
Pašlaik gāzes cenas ir augstākas nekā pirms gada, vienlaikus reģionā attīstās jaunas vēja enerģijas jaudas, kas var palīdzēt mazināt spiedienu uz cenām. Rezultātu noteiks tas, kā šie faktori savstarpēji mijiedarbosies.
Šī situācija lieliski parāda, kāpēc enerģētiskā neatkarība nav panākama, paļaujoties tikai uz vienu enerģijas avotu. Atjaunīgā enerģija ļauj mazināt atkarību no fosilajiem resursiem, savukārt elastīgas ražošanas jaudas un savienojumi ar kaimiņvalstīm palīdz nodrošināt sistēmas stabilitāti brīžos, kad vēja vai ūdens enerģijas nepietiek. Jo daudzveidīgāka ir enerģijas ražošana, jo vieglāk pārvarēt atsevišķu resursu cenu kāpumu vai pieejamības kritumu.
Ilgtermiņā risku mazināšanai ir svarīgi audzēt pašmāju atjaunīgās enerģijas jaudas, lai nevajadzētu daudz paļauties uz importu vai dārgākiem elektroenerģijas avotiem. Latvijai ir labs, taču nepietiekami izmantots vēja enerģijas potenciāls: Latvija vēja enerģijas attīstībā būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm. 2025. gadā Lietuvā vēja elektrostacijas saražoja aptuveni 20 reižu vairāk elektroenerģijas nekā Latvijā, savukārt Igaunijā – piecas reizes vairāk.. Skaidrs, ka vēja parki nav vajadzīgi katrā lauku ainavā, tomēr vēja enerģijas attīstība var palīdzēt samazināt elektroenerģijas cenas un stiprināt Latvijas pievilcību investoriem.
Patēriņa paradumi – vienīgais faktors, ko katrs var ietekmēt pats
Laikapstākļus un gāzes cenas ietekmēt nevaram, taču katrs no mums var izvērtēt, kā elektrības cenu svārstības ietekmē mājsaimniecības budžetu. Tas atkarīgs gan no patēriņa apjoma un paradumiem, gan līguma veida.
Mājsaimniecībām, kurām ir biržas cenas līgums, elektrības izmaksas mainās atkarībā no tirgus situācijas. Tas nozīmē, ka brīžos, kad cenas ir augstas, elektrība var izmaksāt ievērojami vairāk, bet, ja lietotājs spēj daļu patēriņa pārcelt uz lētākajām stundām, iespējams ietaupīt.
Ne vienmēr starp mēneša vidējo biržas cenu un mājsaimniecības izmaksām ir liekama vienādības zīme. Ja lielākā daļa elektroenerģijas tiek patērēta dārgajās rīta un vakara stundās, rēķins var būt iespaidīgs arī tad, ja mēneša vidējā cena nav bijusi īpaši liela. Un otrādi – pat pie augstākas vidējās biržas cenas iespējams maksāt mazāk, ja ievērojamu patēriņa daļu izdodas pārcelt uz lētākajām stundām. Piemēram, 20. oktobrī elektroenerģijas biržas cena Latvijā dažādos 15 minūšu intervālos atšķiras gandrīz desmitkārtīgi – no 3,2 līdz 30,03 centiem par kilovatstundu, ieskaitot PVN.
Tomēr šāda pieeja prasa pastāvīgu iesaisti un spēju pielāgoties cenu svārstībām. Fiksētas cenas līgums nodrošina lielāku paredzamību – līguma darbības laikā patērētājs ir pasargāts no tiešām biržas cenu izmaiņām. Tiesa, arī paredzamībai ir sava cena. Piedāvājot fiksētu tarifu, tiek ņemta vērā ne tikai iepriekšējo mēnešu cena, piedāvājot fiksētu tarifu, tiek ņemta vērā arī nākotnes cenas prognoze. Ja ziema izrādās silta un vējaina un elektroenerģijas piedāvājums ir pietiekams, biržas cenas var izrādīties zemākas, nekā tirgus dalībnieki gaidījuši. Tādā gadījumā fiksēta cena var nebūt izdevīgākā izvēle. Savukārt ilgstoša aukstuma un bezvēja periodā fiksēta cena var pasargāt no būtiska tirgus cenu kāpuma.
Neviens no faktoriem, kas noteiks elektrības cenu ziemā, – laikapstākļi, gāzes cenas, hidroenerģijas pieejamība, ražošanas jaudas un elektroenerģijas plūsma starp valstīm, – pats par sevi negarantē ne augstu, ne zemu cenu. To nosaka visu faktoru mijiedarbība. Nebūtu pareizi katru ziemu automātiski gaidīt jaunu cenu krīzi, taču tikpat nepamatoti būtu paļauties, ka elektrība noteikti būs lēta. Vienīgais veids, kā gūt maksimālu izdevīgumu elektroenerģijas tirgū, ir labi zināt savas vajadzības un paradumus un izvēlēties tiem atbilstošu līguma veidu.
Autors ir energokompānijas Enefit vadītājs Latvijā.
