Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Krīzi vadīt nav tas pats, kas saulespuķu sēkliņas lobīt, blenžot TV un izsakot gudrus komentārus. Īpaši, ja krīze ir ilgstoša, samērā neprognozējama un iesaistītajām personām pieredze krīzes vadībā gandrīz nekāda.
Situācija šodien NAV kritiska. Tā ir nožēlojama. Un nevis tāpēc, ka krīze piedzīvo dabiskos kritumus, bet gan tāpēc, ka nav scenārija A, scenārija B un scenārija C.
Krīzes vadības viens no pamata postulātiem ir risku prognozēšana. Tas nozīmē, ka, pieņemot lēmumus par to ietekmi, prognozējam jau pieminētos scenārijus. No visiem iespējamajiem scenārijiem un to ietekmes, izvēlamies piemērotāko risinājumu. Ja pieņemtais lēmums dzīvē “izgāžas”, operatīvi (ar uzsvaru uz vārdu “operatīvi) mainām taktiku.
Atbilstoši krīzes vadības stratēģijai (zinu, šis liksies no augstiem plauktiem, bet – tieši stratēģijas deficīts ir šī brīža Covid-19 krīzes vadības klupšanas akmens), tiek virzīta komunikācija. Un atkal ar vienu būtisku uzsvaru - tā ir pārdomāta un vienota visām iesaistītajām pusēm.
