Vai uzņēmums var atļauties neieguldīt darbinieku izaugsmē?

  • Ilze Zuimača
  • 17.11.2026.
Ilze Zuimača. Publicitātes foto.

Ilze Zuimača. Publicitātes foto.

Iedomāsimies divus uzņēmumus. Abi strādā vienā nozarē, saskaras ar līdzīgām izmaksām, darbaspēka trūkumu un arvien prasīgākiem klientiem. Viens, cenšoties ietaupīt, darbinieku mācības atliek uz labākiem laikiem. Otrs regulāri iegulda cilvēku zināšanās, ļauj apgūt jaunas tehnoloģijas un pilnveidot darba prasmes. Kurš no tiem pēc pieciem gadiem būs konkurētspējīgāks?

Atbilde šķiet pašsaprotama. Tomēr ikdienā, kad jārisina neatliekami jautājumi, darbinieku profesionālā pilnveide joprojām nereti nonāk uzņēmumu prioritāšu saraksta beigās. Ražošanas iekārtu modernizācijai, jaunu produktu izstrādei, procesu digitalizācijai un jaunu tirgu meklēšanai ir vieglāk aprēķināt ieguldījumu atdevi, savukārt darbinieku mācību rezultāts ne vienmēr ir redzams nākamajā dienā.

Taču vai mūsdienās lielāks risks nav tieši neieguldīt cilvēkos?

Jaunas tehnoloģijas bez jaunām zināšanām nedod gaidīto rezultātu

Latvijas uzņēmumiem konkurētspēja arvien vairāk nozīmē spēju strādāt gudrāk, nevis tikai vairāk. Īpaši spilgti to redzam pārtikas ražošanā, kur vienlaikus jādomā par efektivitāti, produktu kvalitāti, jauniem piedāvājumiem, pārtikas drošību, resursu taupīšanu un jaunu tirgu apgūšanu.

Uzņēmums var iegādāties modernāko ražošanas līniju, ieviest automatizētas sistēmas vai mākslīgā intelekta risinājumus, taču, ja darbiniekiem trūkst zināšanu, kā šīs iespējas pilnvērtīgi izmantot, ieguldījuma potenciāls paliek neizmantots.

Turklāt mācības nav nepieciešamas tikai tehniskajiem speciālistiem. Ražošanas vadītājam jāprot efektīvāk organizēt procesus, kvalitātes speciālistam jāorientējas mainīgajās prasībās, pārdošanas komandai jāspēj strādāt ar jauniem tirgiem un jauniem kanāliem, bet vadītājiem – pieņemt datos balstītus lēmumus un vadīt pārmaiņas. Tāpēc profesionālā pilnveide nav atsevišķs personāla vadības pasākums, par ko ir atbildīga HR nodaļa. Tā ir būtiska daļa no uzņēmuma kopējās attīstības stratēģijas.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Darbinieku mācības atmaksājas vairākos veidos

Runājot par ieguldījumu atdevi, visbiežāk domājam par izmērāmiem finanšu rezultātiem, piemēram, jaunu iekārtu ekonomisko atdevi izrēķināt ir diezgan vienkārši. Arī mācību gadījumā šie rezultāti būtiski – labāk sagatavots darbinieks var ātrāk paveikt uzdevumus, efektīvāk izmantot izejvielas un iekārtas un piedāvāt risinājumus, kas uzņēmumam ietaupa līdzekļus. Taču mācību atdeve ir konceptuāli daudz plašāka, jo cilvēks nav mašīna, kas pēc uzlabojumiem dara to pašu, tikai divreiz ātrāk. 

Pirmkārt, zināšanas veicina inovācijas. Jaunas idejas ne vienmēr rodas vadības sanāksmēs. Nereti tieši darbinieks, kurš ikdienā praktiski strādā ar konkrētu procesu, vislabāk redz, ko iespējams uzlabot. Ja viņam ir arī nepieciešamās zināšanas un pārliecība par savām spējām, šie novērojumi var pārtapt reālos uzlabojumos.

Otrkārt, mācības stiprina uzņēmuma spēju pielāgoties pārmaiņām. Ir 21. gadsimts – pastāvīgi mainās tehnoloģijas, klientu paradumi, regulējums un tirgus apstākļi. Uzņēmums, kura darbinieki ir pieraduši mācīties, šīm pārmaiņām spēj pielāgoties ātrāk.

Treškārt, tās palīdz noturēt un motivēt cilvēkus. Darbiniekam ir svarīgs ne tikai atalgojums, bet arī sajūta, ka viņa darbs tiek novērtēts un viņam ir iespējas augt. Darba devējs, kurš iegulda darbinieka attīstībā, demonstrē uzticēšanos un ilgtermiņa ieinteresētību, pretī saņemot lojalitāti un motivētus darbiniekus.

Visbeidzot, mācības var palīdzēt mazināt darbaspēka trūkumu. Ne vienmēr nepieciešams meklēt jaunu speciālistu ārpus uzņēmuma. Dažkārt daudz efektīvāk ir attīstīt jau esoša darbinieka kompetences, ļaujot viņam uzņemties jaunus pienākumus.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Bet ja apmācītais darbinieks aiziet?

Viens no biežākajiem darba devēju argumentiem pret ieguldījumiem mācībās ir bažas, ka darbinieks pēc jaunu zināšanu iegūšanas izvēlēsies citu darbavietu. Jā – šāds risks pastāv. Tomēr ir vērts uzdot pretjautājumu: kas notiek, ja darbiniekus nemācām un viņi paliek? 

Nepietiekamas prasmes ilgtermiņā var izmaksāt ievērojami vairāk nekā mācību kurss. Turklāt darbinieku noturēšana nav panākama, ierobežojot viņu izaugsmi. Gluži pretēji – cilvēki biežāk saskata savu nākotni uzņēmumā, kur viņiem ir iespēja profesionāli attīstīties un iegūtās zināšanas izmantot praksē.

Mācībām jābūt ieguldījumam, nevis ķeksītim

Protams, ne visas mācības automātiski sniedz vēlamo rezultātu. Lai tās būtu vērtīgas, svarīgi sākt nevis ar jautājumu «Kādi kursi ir pieejami?», bet gan «Kādu zināšanu un prasmju mūsu uzņēmumam un tā darbiniekiem pietrūkst, lai sasniegtu nākamos mērķus?».

Ja uzņēmums vēlas samazināt ražošanas zudumus, jāattīsta prasmes procesu vadībā un efektivitātē. Ja plānots eksports, nepieciešamas zināšanas starptautiskajā tirdzniecībā, mārketingā vai valodās. Ja tiek ieviestas jaunas digitālās sistēmas, jānodrošina, lai darbinieki tās prastu izmantot. Tikpat būtiski ir pēc mācībām dot iespēju jaunās zināšanas pielietot.

Tieši šādi ir rīkojies uzņēmums “Rīgas dzirnavnieks”, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas biedrs. “Pēdējā laikā mūsu uzņēmumā ir notikušas būtiskas pārmaiņas – par mūsu akcionāru ir kļuvis starptautisks uzņēmums. Līdz ar to ikdienā arvien biežāk nepieciešams sazināties ar kolēģiem no citiem grupas uzņēmumiem angļu valodā. Arī daļa mūsu klientu un piegādātāju saziņā izmanto tikai angļu valodu. Mums ir svarīgi saglabāt mūsu pieredzējušos darbiniekus un dot viņiem iespēju attīstīties kopā ar uzņēmumu, tāpēc vadība nolēma ieguldīt darbinieku angļu valodas zināšanu uzlabošanā, lai viņi justos pārliecinātāki ikdienas komunikācijā un būtu konkurētspējīgi arī mūsdienu darba tirgū,” stāsta Tatjana Opriško, “Rīgas dzirnavnieka” finanšu daļas vadītāja. 

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Un, lūk – ikdienas darbā jau ir redzami praktiski ieguvumi no mācībām! “Darbinieki kļūst drošāki komunikācijā angļu valodā, viņi var aktīvāk piedalīties sanāksmēs ar citu grupas uzņēmumu kolēģiem un vadību. Arī ikdienas sadarbība ar ārvalstu klientiem un piegādātājiem kļūst vienkāršāka. Taču viens no lielākajiem ieguvumiem ir tas, ka darbinieki kļūst pārliecinātāki par savām spējām,” saka uzņēmuma pārstāve.  “Mums ir svarīgi, lai darbinieki ne tikai labi veiktu savus pienākumus, bet arī justu, ka uzņēmums iegulda viņu attīstībā un nākotnē!”

ES atbalsts palīdz pārvarēt izmaksu barjeru

Viens no iemesliem, kāpēc uzņēmumi atliek darbinieku mācības, ir izmaksas. Īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem vienlaikus jāiegulda ikdienas darbības nodrošināšanā attīstībā un, mācību budžets var šķist papildu slogs.

Taču pastāv iespējas šo slogu būtiski samazināt. Latvijā ar Eiropas Savienības atbalstu ir pieejams līdzfinansējums darbinieku mācībām jeb profesionālajai pilnveidei. Tā, piemēram, LPUF projekta «Bioekonomikas un saistīto nozaru apmācības» ietvaros uzņēmumiem tiek segti līdz pat 70% no darbinieku mācību izmaksām atkarībā no uzņēmuma lieluma. Lielajiem komersantiem var tikt līdzfinansētas mācību izmaksas līdz 50% no summas, vidējiem – līdz 60%, bet mikro, mazajiem komersantiem un pašnodarbinātiem – pat līdz 70 %. 

“Pateicoties ES līdzfinansējumam, varējām organizēt angļu valodas apmācības mūsu darbiniekiem trīs dažādu zināšanu līmeņu grupās – tas ļāva katram mācīties atbilstoši savām priekšzināšanām un spējām. Bez šāda atbalsta tik plašu apmācību organizēšana uzņēmumam prasītu ievērojami lielākus finanšu ieguldījumus,” atzīst Tatjana Opriško no “Rīgas dzirnavnieka”.

Mācību iespējas ar ES atbalstu sadarbībā ar LPUF aptver plašu loku – no ražošanas un kvalitātes vadības līdz digitālajām prasmēm, uzņēmējdarbības vadībai, mārketingam, valodu studijām, starptautisko pārvadājumu organizēšanai,  programmēšanai, inženierzinātnēm un citām jomām.

Konkurētspēju veido cilvēki, kuri turpina mācīties

Mēs bieži runājam par nepieciešamību paaugstināt Latvijas ekonomikas produktivitāti un radīt produktus ar augstāku pievienoto vērtību. Taču šos mērķus nevar sasniegt tikai ar jaunām iekārtām vai investīcijām infrastruktūrā. Aiz katra veiksmīga risinājuma ir cilvēki, kuri prot to radīt, ieviest, pilnveidot un efektīvi izmantot. 

Tādēļ darbinieku mācības nevajadzētu uztvert kā privilēģiju, ko uzņēmums var atļauties tikai labos laikos. Tām jākļūst par regulāru uzņēmuma darbības sastāvdaļu – tikpat pašsaprotamu kā iekārtu uzturēšana vai jaunu klientu piesaiste.

Uzņēmumu vadītājiem un personāla speciālistiem šodien būtu vērts uzdot sev vienu vienkāršu jautājumu: vai mūsu darbinieku prasmes attīstās tikpat ātri, cik mainās prasības mūsu uzņēmumam? Ja atbilde nav pārliecinošs «jā», iespējams, tieši šobrīd ir īstais laiks sākt. Jo nākotnes konkurētspējīgākie uzņēmumi būs ne tikai tie, kuriem ir labākās tehnoloģijas, bet arī tie, kuru cilvēki prot vislabāk izmantot jaunas iespējas.

Autore ir Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas projektu vadītāja.

Reklāma