Vai publisko personu līdzdalības kritēriji kapitālsabiedrībās kavē Latvijas attīstību?

  • Kārlis Mārtiņš Krauze, Māris Vainovskis
  • 05.04.2024
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Informatīvajā telpā bieži izskan ziņas par Latvijas lēno ekonomisko attīstību salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm, it īpaši Lietuvu un Igauniju. Šajos apstākļos, lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi, ir kritiski svarīgi nodrošināt investīciju plūsmu valstiski svarīgākajās nozarēs, radīt jaunas, inovatīvas preces un pakalpojumus, kā arī ieguldīt resursus zinātnes veicināšanā. Vieni no vērienīgākajiem tirgus spēlētājiem, kas sekmē ārkārtīgi būtisku lomu Latvijas kopējā ekonomiskajā attīstības līmenī, ir valstij un pašvaldībām piederošās kapitālsabiedrības. Tomēr jau vairāk nekā astoņus gadus Latvijas normatīvais regulējums būtiski ierobežo šo tirgus spēlētāju iespējas nodarboties ar komercdarbību.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. panta pirmā daļa noteic, ka publiskās personas drīkst dibināt kapitālsabiedrības vai iegūt līdzdalību jau esošā kapitālsabiedrībā tikai trīs gadījumos: ja tādējādi tiek vai nu novērsta tirgus nepilnība, radītas stratēģiski svarīgas preces vai pakalpojumi, vai arī pārvaldīti stratēģiski svarīgi īpašumi.

Jaunākajā žurnālā