Ilustratīvs attēls/LETA
Demokrātija šobrīd visā pasaulē piedzīvo spiedienu. Mēs redzam, kā valstīs pie varas nāk līderi ar autoritārām tendencēm, kā sabiedrības polarizējas un kā tehnoloģijas bieži tiek izmantotas, lai manipulētu, nevis spēcinātu.
“Twitter” ieraksti arī Latvijā var no lieliem amatiem gāzt amatpersonas, savukārt “Facebook” algoritmi izplata sazvērestības teorijas, “YouTube” feikie video nosaka politisko dienaskārtību. Digitālajai klātbūtnei politikā ir milzīga ietekme – bet ne vienmēr pozitīva. Un tomēr ir daži spoži izņēmumi, kur tehnoloģijas patiesi stiprina demokrātiju. ManaBalss ir viens no tiem.
No “oligarhu kapusvētkiem” līdz 81 likumam
Kad 2011. gadā notika “oligarhu kapusvētki”, sabiedrībā valdīja ļoti nemierīga gaisotne. Politikai bija nepieciešams sava veida logs, caur kuru cilvēki varētu paust savu balsi. Tā radās platforma ManaBalss un tas bija šis logs, kas ar laiku jau kļuva par sava veida balkonu. Šodien mēs varam teikt, ka ManaBalss ir pasaulē efektīvākā pilsoņu iniciatīvu platforma. 140 iniciatīvas ir nonākušas līdz gala balsojumam Saeimā, un no tām 81 kļuvušas par likumiem. Šī ir statistika, ar kuru mēs ne tikai lepojamies, bet par kuru citās valstīs pat īsti nespēj noticēt.
ManaBalss sekmēja arī pirmās konstitucionālās izmaiņas Latvijā, kas nāca tieši no pilsoņiem tiešā lobija ceļā – prezidenta vēlēšanu atvēršanu. Tā ir globāla inovācija, kas rāda: Latvijas demokrātija spēj būt ne tikai sekotāja, bet arī līdere. Līdz šim 26 iniciatīvas ir uzvarējušas arī pašvaldībās, un tas apliecina, ka sabiedrības balss strādā ne tikai Saeimas līmenī. ManaBalss darbības ietekme uz valsts budžetu arī jau ir mērāma dažu simtu miljonu mērogā.
Paldies ikvienam balsotājam, ziedotājam, autoram, ekspertiem un konsultantiem, un parlamenta deputātiem, kas atbalstījuši kādu pilsoņu iniciatīvu, visiem žurnālistiem un medijiem, un daudziem, daudziem citiem, bez kuriem šī uzticības ekosistēma nepastāvētu un ManaBalss stāsts nebūtu noticis.
Demokrātija nenotiek reizi četros gados
Mēs bieži dzirdam – demokrātija nozīmē iet uz vēlēšanām. Bet tas ir 19. gadsimta līmenis. Mūsdienās demokrātijai ir jādarbojas ikdienā. Šeit piebildīšu, ka vidējam cilvēkam Vācijā vai Francijā iespējas ietekmēt likumus ārpus partijām ir ļoti ierobežotas. Taču Latvijā jebkurš pilsonis var izstrādāt iniciatīvu, iesniegt to ManaBalss platformā un reāli pastāv iespēja, ka tā kļūs par likumu un šis ir dramatiski lielāks spēks nekā dusmu izpaušana sociālajos tīklos.
Un tomēr – pēc 14 gadiem mums jāatzīst – Latvijā noturēt no partijām, sponsoriem, oligarhiem un Kremļa naudas neatkarīgu pilsoņu lobija platformu ir gandrīz neiespējami.
Mēs vienmēr esam bijuši misijorientēti. Individuālie ziedojumi, dažu uzņēmumu atbalsts un atsevišķi granti līdz šim ir ļāvuši strādāt, taču pēdējos gados šis pamats ir sabrucis. Covid-19 laiks bija trieciens, karš Ukrainā vēl vairāk. Privātie resursi, kas glāba platformu, ir izsmelti. Individuālo ziedojumu plūsma ir dramatiski kritusies, cilvēki jūtas ekonomiski nedroši, un to var saprast.
Mūsu vajadzības nav pārmērīgas. Lai uzturētu IT sistēmu un komandu, ir nepieciešami 300–400 tūkstoši eiro gadā. Vairākas IT kompānijas mums ir minējušas vēl augstāku ciparu, cik būtu nepieciešams tikai tehniskajai uzturēšanai. Tas nav finansējums izaugsmei, bet finansējums, lai turpinātu strādāt. Ja salīdzinām – Igaunijā līdzīga platforma tiek finansēta no valsts budžeta caur prezidenta administrāciju no valsts budžeta līdzekļiem. Latvijā mēs šo finansiālo slogu nesam uz saviem pleciem. Piebildīšu arī, ka ikviens paraksts vienmēr maksā. Nav tāda lieta kā: “bez maksas” – kāds vienmēr maksā vai jau ir samaksājis par iespēju rīkoties, balsot, parakstīt. Piemēram, vēlētāju parakstīšanās vietas klātienē pašvaldībā par paraksta apliecināšanu prasa 1,35 eiro Liepājā, un 1,43 eiro Rīgā. Savukārt ManaBalss katrs paraksts izmaksā 0,77 eiro. Tie ir banku infrastruktūras izmantošanas izdevumi, tas ir programmētāju darbs, tas ir lielais satura darbs ar iniciatīvām, administratīvajiem un citiem organizācijas darbības nodrošināšanas procesiem. Tādēļ 90% balsotāju, kas ManaBalss platformā parakstās neziedojot – par viņu parakstiem maksā kāds cits, lai cik skarbi tas neizklausītos.
Demokrātijas infrastruktūra
Latvijā ir pašsaprotami, ka sabiedrībai vajadzīgi neatkarīgi mediji. Tie arī saņem valsts finansējumu, saglabājot redakcionālo neatkarību. Demokrātijas digitālā infrastruktūra ir tikpat svarīga – bez tās pilsoņu balss riskē apsīkt.Diemžēl NVO finansējuma sistēmā nav regulāru un prognozējamu mehānismu, kas ļautu uzturēt ilgtermiņa digitālos, tehniski prasīgus līdzdalības projektus. Visi granti prasa radīt “jaunas lietas”. Tāpēc mēs esam īstenojuši virkni projektu – “Lēmējs”, “OpenSaeima”, “Open2vote”, “Varu.Daru”, nacionālā dialoga instruments. Tie ir vērtīgi, bet mazai komandai tas ir bijis papildus slogs, nevis stabilitāte. Pieaugot digitālajai saimniecībai, uzturēšanas vajadzības pieaugušas daudzkārtīgi. Un to vairs nevar nosegt ar “ad hoc” risinājumiem.
ManaBalss kā vērtība
Vai ManaBalss ir vajadzīga? Atbilde ir – jā. To pierāda vairāk nekā 600’000 aktīvo lietotāju (viens no vairākiem ManaBalss globālajiem rekordiem), simtiem autoru un tūkstošiem parakstītāju stāsti. To pierāda politiķi, kas starptautiskās vizītēs ne reizi vien lepni stāsta par ManaBalss kā Latvijas inovāciju. To pierāda Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un starptautisku institūtu balvas, ko ManaBalss ir saņēmusi. ManaBalss ir arī izglītības mehānisms – mēs mācam autorus, kā strādā demokrātija un likumdošana, godīgs lobijs, kā rakstīt skaidrus tekstus, un veicinām kvalitatīvu politisko dialogu. Tā ir arī sabiedrības uzticēšanās platforma – pierādījums, ka mēs varam uzticēties sev un viens otram. Un jā, ManaBalss ir bijis arī – neplānoti, bet - referendumu aizstājēja. Tā ļāvusi risināt sabiedrībai būtiskus jautājumus, negaidot sarežģītas un dārgas tautas nobalsošanas procedūras.
Spēcīga demokrātija ir arī uzņēmēju interesēs
Pasaules Bankas dati rāda, ka valstīs ar stiprākiem demokrātijas rādītājiem uzņēmējdarbības vide ir drošāka un prognozējamāka, ar mazāku korupcijas risku un lielāku investīciju pievilcību. Tas nav tikai ideālisms, tas ir praktisks jautājums arī biznesam. Tāpēc mēs ceram, ka arī uzņēmēji mūs sadzirdēs. Jūsu atbalsts ir nepieciešams tagad.
Šobrīd – uz izdzīvošanas robežas
Lai ManaBalss izdzīvotu un veiksmīgi turpinātu darbību, ir nepieciešams atbalsts. Ja sabiedrība un uzņēmēji uzskata, ka ManaBalss ir vajadzīga, tad atbalsts ir nepieciešams tagad. Ja nē – platforma beigs pastāvēt. Jautājums ir – vai Latvija var atļauties zaudēt ManaBalss?
Auors ir ManaBalss.lv vadītājs.