Annija Mežgaile. Publicitātes foto
Klausoties to, kā publiskajā komunikācijā aizvien biežāk izskan vēlmes pēc nākamā vienradža, man prātā ataust animācijas filma no bērnības “38 papagaiļi”, kur zvēri mērīja čūsku un secināja, ka tā ir 38 papagaiļus gara. Viņi gan diezgan ātri saprata, ka var mērīt arī, piemēram, pērtiķēnos un ziloņos. Rezultāts būs tāds pats - čūskas garums būs noskaidrots.
Attiecībā uz jaunuzņēmumu ekosistēmu, vienradzis skan labi. Taču tā nav vienīgā mērvienība, pēc kuras vērtēt jaunuzņēmumu panākumus. Pasaules un kaimiņvalstu pieredze rāda, ka arī lielas investīcijas saņēmušie bankrotē. Savukārt veiksmīgi var būt tie, kas attīstās salīdzinoši lēnām, investējot tikai savus līdzekļus. Gan vieni, gan otri vienradža statusu tā arī var nesasniegt. Bet vai tas tiešām liecina, ka uzņēmumi nav veiksmīgi?
Pirms plašāk runājam par jaunuzņēmuma mērauklām un to veiksmes faktoriem, gribu vēlreiz uzsvērt, ka jaunuzņēmums nav vienkārši jauns uzņēmums. Diemžēl pats termins nu jau arī priekšvēlēšanu cīņās tiek izmantots vietā un nevietā. Jaunuzņēmums ir uzņēmums ar augstas izaugsmes potenciālu, kura pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļa ieviešanu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību. Investīcijas tam visbiežāk ir nepieciešamas, lai nodrošinātu strauju izaugsmi. Piemēram, frizētava ir jauns uzņēmums, bet tas nav jaunuzņēmums. Lai atvērtu vēl vienu frizētavu, vajadzēs jaunas telpas un darbiniekus, bet inovatīvi tehnoloģiju uzņēmēji var savu biznesu mērogot bez vajadzības atvērt vēl vienu fizisku vietu.
Un te mēs nonākam pie vienradžiem. Termins "vienradzis" apzīmē jaunuzņēmumu, kura vērtība pārsniedz vienu miljardu ASV dolāru. Tas pieder privāti vienam vai vairākiem īpašniekiem un nav kotēts biržā. Termins izvēlēts apzināti, lai raksturotu to, cik reti ir sastopami šādi uzņēmumi. Eiropā 2024. gadā jaunuzņēmumi investīcijās piesaistīja kopumā 74 miljardus eiro vairāk nekā 3700 darījumos. Rezultātā “piedzima” 14 jauni vienradži. Baltijas valstis savus vienradžu sarakstus nepapildināja. Latvijā joprojām ir viens vienradzis, Lietuvā - trīs, Igaunijā - 10.
Kur tad ir tie Latvijas vienradži?
Runājot par jaunuzņēmumiem Latvijā, bieži dzird pieminam gan to, ka gaidām jaunus vienradžus, gan diskusijas, kas būtu jādara, lai jauni vienradži šeit rastos. Protams, jebkurš vienradzis ir veiksmes stāsts - tā ir inovatīva ideja, kas izvērtusies globālā biznesā, attiecīgi gan nodrošinot pienesumu ekonomikā, gan darba vietas, gan arī unikālu pieredzi darbiniekiem, no kuriem daļa, visticamāk, reiz dibinās savus uzņēmumus. Un tomēr vienradžu trūkums neliecina, ka nozarei neveicas.
Saskaņā ar Jaunuzņēmumu vides pārskatu, ko ik gadu veido Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija, kopumā Latvijā pašlaik strādā 512 jaunuzņēmumi. 2023. gadā valsts budžetā nodokļos tie ir samaksājuši par 16% vairāk nekā gadu iepriekš - 71,4 miljonus eiro. Kopējais nozares apgrozījums pārsniedz 400 miljonus eiro.
Šajā pārskatā iesaku pievērst uzmanību vēl kādai niansei, kas padara jaunuzņēmumu ekosistēmu Latvijā šķietami nemanāmu. Aptuveni puse Latvijas jaunuzņēmumu strādā B2B segmentā jeb piedāvā pakalpojumus citiem uzņēmumiem. Mūsu visu ikdienā tas nozīmē, ka mēs šādus uzņēmumus neredzam. Tā nav ne ēdienu piegāde, ne taksometru vai remontmeistaru abonēšanas platforma. Tie ir pakalpojumi, kas padara vieglāku citu uzņēmumu, nevis mūsu kā gala patērētāju ikdienu.
Pirmās 2025. gadā publiski zināmās investīcijas jaunuzņēmumos ir tieši ļoti specifiskos B2B jaunuzņēmumos, par kuru eksistenci, visticamāk, ir dzirdējis tikai retais. Četrus mijonus dolāru ir izdevies piesaistīt Latvijas jaunuzņēmumam “Trace.Space”. Tas veido ar mākslīgo intelektu uzlabotu prasību pārvaldības platformu inženieriem, kas izstrādā rūpniecības produktus. Citiem vārdiem sakot - jaunuzņēmums maina veidu, kā uzņēmumi projektē un veido sarežģītus ierīču produktus, piemēram, transportlīdzekļus, satelītus, robotus, pusvadītājus un medicīniskās ierīces. Savukārt zinātņietilpīgais jaunuzņēmums “Naco Technologies”, kas gada sākumā izziņoja 2,5 miljonu eiro investīciju piesaistes raundu, izstrādā nano pārklājumus strauji augošajai ūdeņraža sistēmu nozarei. Pārklājumi pasargā šajās sistēmās esošās detaļas no korozijas un tādējādi palīdz tām kalpot ilgāk.
Attīstās nišas produkti
Nišas produktu veiksmīga attīstīšana ir tas, kas pēdējā laikā raksturo Baltijas un arī Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu. Piemēram, šā gada jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences TechChill jaunuzņēmumu konkursa Fifty Founders Battle finālam žūrija atlasīja 10 perspektīvākos jaunuzņēmumus no visām trim Baltijas valstīm. Gandrīz visi ir B2B uzņēmumi ļoti specifiskās nišās. Piemēram, viens no uzvarētājiem Latvijas jaunuzņēmums “Theo” piedāvā pasaulē pirmo t.s. plug & play biznesa informācijas konteksta pārvaldības platformu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Pārējie divi par labākajiem atzītie Latvijas jaunuzņēmumi, kas izpelnījās arī investoru uzmanību, ir Tournated un AdsMom. Tournated piedāvā Shopify platformas alternatīvu sporta organizācijām savu saimniecību pārvaldīšanai. Savukārt AdsMom nodrošina programmatūras platformu uzņēmumiem, kas analizē globālās reklāmu bibliotēkas, lai uzlabotu reklāmu veiktspēju.
Vai šie uzņēmumi kādreiz būs vienradži? To mēs nezinām. Vai Latvijai ir svarīgi, ka tie kļūst par vienradžiem? Jā un nē. Jā, tāpēc, ka tā ir lieliska reklāma vietējai jaunuzņēmumu ekosistēmai, kas piesaista investorus un arī pasaules mediju uzmanību. Nē, tāpēc ka kļūšana par miljardu vērtu uzņēmumu nav pa spēkam katram, un tāds var arī nebūt uzņēmuma mērķis. Arī niša var būt tik specifiska, ka uzņēmuma attīstības iespējas ar konkrēto produktu var būt ierobežotas.
Vai mēs to uzskatīsim par neveiksmi? Nē! Latvijai ir jābūt lepnai par katru veiksmīgu jaunuzņēmumu, kas maksā nodokļus, nodrošina darbavietas un no Latvijas “darbina” globālu biznesu. Jo vienradži nav vienīgā jaunuzņēmumu mērvienība.
Autore ir jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences TechChill vadītāja