Ilustratīvs attēls.
Salīdzinot ar citām valstīm, pēc OECD pētījuma datiem, Latvijā doktorantu skaits ir četras reizes mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Latvijā bieži vien doktorantūru vieglprātīgi mēdz uzskatīt par nākamo studiju posmu pēc maģistrantūras, uzskatot doktora disertāciju par mazliet plašāku pētījumu par maģistra darbu. Doktorantūra nav doktora disertācija vien, bet gan dzīvesveids un vienlaikus pat ilgtermiņa karjeras mērķis. Tā ir nopietna izvēle, kas jāapsver, gan apzinoties savu motivāciju šādam solim, gan personības rakstura iezīmes, gan praktisko pusi.
Latvijā mums ir tikai 0,4% iedzīvotāju, kam ir doktora grāds kādā zinātņu nozarē. Šis rādītājs ir daudz par maz Latvijai, ko arī apliecina pieprasījums pēc šāda līmeņa profesionāļiem. Centrālās statistikas pārvaldes un Izglītības un zinātnes ministrijas 2015. gadā apkopotie dati par zinātņu doktoriem Latvijā norāda, ka augstākajā izglītībā un pētnieciskajās institūcijās strādā ap 60% doktora grāda īpašnieku, turpretī valsts pārvaldē - ap 20% doktora grādu īpašnieku. Tomēr ir kāds procents doktoru, kas šo grādu karjeras izaugsmē nemaz neizmanto. Kāpēc tā? Var būt atšķirīgi iemesli motivācijai izvēlēties studijas doktorantūrā.
