Ilustratīvs attēls
Jaunībā mums šķiet, ka dzīvosim veseli un ilgi. Diemžēl “ilgi” ne vienmēr ir saistīts ar “veseli”. Novecošanās process ietekmē daudzus svarīgus bioloģiskos procesus mūsu ķermenī, arī izraisa izmaiņas DNS, kas savukārt var aktivēt nekontrolētu šūnu dalīšanos un līdz ar to – arī vēža rašanos un izplatību organismā.
Vidējais cilvēka dzīves ilgums pasaulē arvien pieaug. Diemžēl līdz ar mūža ilguma pieaugumu ir palielinājusies arī vēža izplatība. Zinātnieki uzskata, ka divi no trim vēža gadījumiem rodas tādēļ, ka dzīvojam ilgāk.
Vienlaikus aizvien biežāk parādās arī pierādījumi tam, ka vēzis kļūst “jaunāks”. Tā, piemēram, Nature Reviews Clinical Oncology šī gada 6. septembra tiešsaistes publikācijā “Vai agrīns vēzis ir jauna globāla epidēmija?” atrodama informācija, ka pēc 1990. gada dzimušiem cilvēkiem vēža attīstība ar lielāku ticamību varētu sākties pirms 50 gadu vecuma nekā cilvēkiem, kuri dzimuši, piemēram, 1970. gadā. Tas nozīmē to, ka jaunākās paaudzes daudz smagāk skars vēža slogs, t.sk., ekonomiskais. Vienlaikus, kā apgalvots publikācijā, saslimstība ar dažādu lokalizāciju audzējiem, kas diagnosticēta 50 gadus un jaunākiem pieaugušajiem, daudzviet pasaulē pieaug jau kopš 90. gadiem.
