Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Šodien nereti dzirdam provokatīvus jautājumus, vai izglītībai tādā formātā, kādā esam to pieraduši piedzīvot, joprojām ir jēga un vērtība. Provokatīvo jautājumu ietekmē strauji mainīgā biznesa vide, nemitīgi attīstošā tehnoloģiju vide, jauni risku veidi. Līdz ar to pamatoti ir jautājumi par tradicionālās izglītības un pasniedzēju spēju tikt līdzi šīm pārmaiņām un nodrošināt laiku apsteidzošas zināšanas un pieredzi. Šis spiediens liek paniski meklēt jaunas zināšanas par notiekošo, lai saprastu, kā labāk pārmaiņas vadīt. Bet vai dzīvē kaut ko ātri var iemācīties? Iegūt informāciju – jā, bet informāciju pārvērst par zināšanām un pieredzi – diez vai!
Nenoliedzami, informācija par ikvienu tēmu ir kļuvusi tik pieejama, kā nekad agrāk. Katrai neskaidrībai šodien var mēģināt rast ātru skaidrojumu tīmeklī. Par to, vai informācija ir piemērota meklētāja situācijai, lemj pats informācijas meklētājs. Līdz ar to par zināšanu, kas izriet no publiskās informācijas, trūkumu sūdzēties nevar. Vienlaikus aktualizējas jautājums, vai zināšanas spējam pārnest, lai radītu risinājumu vai dot zināšanām pielietojumu? Un to – pielietojumu - cilvēks ar retiem izņēmumiem neiemācās no grāmatām. Nedz arī no blogiem, podkāstiem un interneta dzīlēm. Šie visi ir vērtīgi pamudinājumi domām, meklējumiem, bet bieži vien kā liesma pēc lietus noslāpējas.
