Foto - Edijs Pālens, LETA
Tirgus dalībnieku apvienošanās ir izplatīta un ekonomiski pamatota uzņēmējdarbības prakse, kas var sniegt būtiskus ieguvumus gan uzņēmumiem, gan patērētājiem. Apvienošanās rezultātā uzņēmumi bieži vien spēj apvienot resursus, modernizēt ražošanas procesus, samazināt izmaksas un uzlabot pakalpojumu vai preču kvalitāti.
Uzņēmumi var piedāvāt patērētājiem vairāk inovāciju, ātrāku jaunu produktu ieviešanu tirgū un cenu samazinājumu. Turklāt apvienošanās var radīt spēcīgākus tirgus dalībniekus, kuri spēj efektīvāk konkurēt starptautiskā mērogā, tādējādi stiprinot vietējās ekonomikas konkurētspēju.
Vienlaikus gadījumos, kad apvienošanās rezultātā varētu tikt būtiski ietekmēts noteikts tirgus, ir nepieciešama apvienošanās darījumu kontrole, lai novērstu situācijas, kur uzņēmumu apvienošanās rezultātā tiek būtiski ierobežota konkurence, tādējādi var tikt ierobežotas patērētāju izvēles iespējas un rasties negatīva ietekme uz piedāvāto preču vai pakalpojumu cenām, produkcijas daudzveidību.
Gadījumos, kad apvienošanos veic tirgus līderi, šādi darījumi parasti nokļūst vismaz nozares, ja ne visas sabiedrības uzmanības fokusā. Tomēr dažreiz tirgus dalībnieki izvēlas veikt nelielas, pakāpeniskas apvienošanās, kas nepiesaista plašāku uzmanību, tomēr tās negatīvi ietekmē klientus un darbiniekus, kas strādā attiecīgajā nozarē. Uzmanība šīm apvienošanām tiek pievērstā brīdī, kad tirgus jau ir kļuvis koncentrēts, dažiem tirgus dalībniekiem iegūstot būtisku kontroli pār to.
Kaut arī sākotnēji varētu šķist, ka Latvijas tirgus nav liels un daudzveidīgs un tajā nav daudz industriju, kurās darbotos tik liels skaits uzņēmumu, lai būtu iespējamas šādas pakāpeniskas tirgus dalībnieku apvienošanās, tomēr, veicot iepriekšējo apvienošanās gadījumu analīzi, secināms, ka pakāpeniska uzņēmumu iegūšana ir novērojama vairākās nozarēs, piemēram, aptieku un degvielas mazumtirdzniecības tirgū.
Ņemot vērā medikamentu cenu jautājuma aktualitāti sabiedrībā, šajā rakstā aplūkoti apvienošanās darījumi aptieku tirgū no Latvijas konkurences uzrauga – Konkurences padomes – skatu punkta. Rakstā sniegts ieskats aptieku tirgus Latvijā vēsturiskajā attīstībā, analizēta apvienošanos darījumu dinamika un ietekme uz šo tirgu.
Tāpat rakstā arī sniegta informācija par šā gada sākumā izpildīto Konkurences padomes 2022. gada lēmumu, ar kuru tika novērsta aptieku koncentrācija un konkurences ierobežošana vairākās Latvijas pilsētās.
Aptieku tirgus attīstība Latvijā
Pēc padomju sistēmas sabrukuma un Latvijas neatkarības atgūšanas, daudzās tautsaimniecības nozarēs notika privatizācija, tai skaitā zāļu tirdzniecībā. Šī procesa rezultātā tika privatizētas vairāk kā 600 aptiekas. Sākotnēji priekšroka privatizācijā tika dota aptieku darbiniekiem, tomēr neatkarīgi no tā likums paredzēja, ka īpašniekam jābūt ar farmaceita izglītību.
Vēlāk tirgū ienāca lielākie zāļu vairumtirdzniecības uzņēmumi un sāka veidot savus aptieku tīklus, iegādājoties neatkarīgajiem īpašniekiem piederošās aptiekas. Šāda vertikāli integrēta modeļa ieviešanai bija arī pozitīvs pamatojums – tas ļāva nodrošināt klientiem plašāku zāļu sortimentu par pieejamākām cenām.
Lai saņemtu atļauju apvienošanās īstenošanai, par šiem iegādes darījumiem bija jāziņo KP, iesniedzot apvienošanās ziņojumu sasniedzot Konkurences likumā noteikto apvienošanās dalībnieku kopējo apgrozījumu. Lai gan aptiekas apgrozījums parasti bija neliels, zāļu vairumtirdzniecības uzņēmums šos kritērijus izpildīja. No KP pieejamajiem lēmumiem laika posmā no 2005. līdz 2009. gadam redzams, ka KP ir izvērtējusi vairāk nekā 30 šādu ziņojumu un pieņēmusi atļaujošus lēmumus, galvenokārt balstoties uz iegādājamās aptiekas nelielo tirgus daļu.
Situācija mainījās 2009. gadā, kad tika paaugstināti apvienošanās ziņojumu iesniegšanas sliekšņi – papildus kopējam apgrozījumam tika ieviesti arī individuālie apgrozījuma sliekšņi katram dalībniekam (1,5 miljoni latu, šobrīd – 1,5 miljoni eiro)[1]. Tā kā nevienas atsevišķas aptiekas apgrozījums nesasniedz šo slieksni, kopš 2009. gada KP vairs nav saņēmusi ziņojumus par atsevišķu aptieku iegādi.
Rezultātā aptieku koncentrācija turpina pieaugt. Salīdzinot 2016. gadā KP zāļu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzībā publicētos datus ar šobrīd pieejamiem datiem no Zāļu valsts aģentūras, var secināt, ka vadošo tīklu aptieku skaits kopumā ir pieaudzis par 18% un visos piecos lielākajos aptieku tīklos ir novērojams lielāks vai mazāks aptieku skaita pieaugums (skat. attēlu Nr.1).
1.att. Vadošo tirgus dalībnieku tirgus daļa (avots)
2025. gada sākumā pieci aptieku tīkli kontrolē gandrīz 70% zāļu mazumtirdzniecības tirgu Latvijā, kas ļauj secināt, ka pakāpenisku apvienošanos ceļā zāļu mazumtirdzniecības tirgus arvien vairāk koncentrējas aptieku tīklu rokās, kas savukārt traucē efektīvai konkurencei tirgū un var rezultēties cenu kāpumā, kā arī kvalitātes, inovāciju un izvēles kritumā.
Atzīmējams, ka Latvijā zāļu cenu veidošanu gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā regulē Ministru kabineta noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem[2]. Lai gan zāļu cena lielā mērā ir atkarīga no ražotāja noteiktās cenas, mazumtirgotāju gala cena ir atkarīga gan no iepirkumu apjomiem, gan kopīgām marketinga aktivitātēm. Tādējādi piederība uzņēmumu grupai, kurā ietilpst gan vairumtirgotājs, gan aptieku tīkls, sniedz priekšrocības attiecībā uz zāļu iepirkuma cenām.
Salīdzinot tirgus dalībnieku koncentrāciju aptieku tirgū citās valstīs, secināms, ka arī citās valstīs novērojamas līdzīgas tendences. Piemēram, Somijā laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam trīs lielākās veselības nozares kompānijas, veicot nelielas un pakāpeniskas apvienošanās, palielināja savu kopējo tirgus daļu no 30% līdz 80%. Rezultātā ārstu un stomatologu pakalpojumu cenas pieauga par aptuveni 10%, savukārt, diagnostikas pakalpojumu (piemēram, sonogrāfijas un laboratorijas testu) cenas – par aptuveni 20%[3].
Konkurences padomes lēmums, novēršot aptieku koncentrāciju
2022.gada 14.jūnijā KP pieņēma lēmumu atļaut AS AB City iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār akciju sabiedrību Olainfarm. Vienlaikus, lai novērstu iespējamos riskus konkurencei un apvienošanās negatīvās sekas aptieku tirgū, apvienošanās tika atļauta ar saistošajiem noteikumiem, kas paredzēja Olainfarm pienākumu pārdot tai piederošās 69 zīmola tīkla Latvijas aptieka aptiekas ar apvienošanās dalībniekiem nesaistītai trešajai pusei.
Šāda ierobežojuma pamatā bija apsvērums, ja Latvijas aptieka tīkls tiktu apvienots ar AB CITY piederošo Mēness aptieka tīklu, tiem piederētu 37% tirgus daļu. Līdz ar to atsevišķās Latvijas apdzīvotās vietās apvienošanās rezultātā varētu veidoties vienam tirgus dalībniekam piederošu aptieku koncentrācija, kas varētu būtiski ierobežot konkurenci, kaitējot patērētāju interesēm un ietekmējot medikamentu cenas.
Šā gada janvārī Olainfarm informēja KP, ka tā ir atsavinājusi sev piederošo Latvijas aptieka tīklu ar apvienošanās dalībniekiem nesaistītai trešajai pusei. Līdz ar to, izpildot KP lēmumā noteiktos saistošos noteikumus, ir novērsta aptieku koncentrācija vairākās Latvijas apdzīvotās vietās, tādējādi nodrošinot efektīvāku konkurenci aptieku tirgū patērētāju interesēs.
Apvienošanās regulējuma problemātika
2016. gadā Konkurences likumā tika iekļauta norma, kas paredz, ka KP ir tiesības 12 mēnešu laikā pēc apvienošanās īstenošanas pieprasīt ziņojumu arī par tādu darījumu, kura dalībnieku apgrozījums ir mazāks par likumā noteiktajiem sliekšņiem, ja vienlaikus izpildās divi nosacījumi:
· apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa pārsniedz 40% konkrētajā tirgū;
· pastāv pamatotas aizdomas, ka darījuma rezultātā var rasties vai nostiprināties dominējošais stāvoklis vai tikt būtiski ierobežota konkurence.
Līdz šim KP nav izmantojusi šīs tiesības, kas saistīts ar grūtībām pirms darījuma pierādīt abu nosacījumu izpildi, it īpaši bez detalizētas izmeklēšanas iespējas.
Raksta autora ieskatā, šī iespēja būtu jāaktualizē, pilnveidojot normatīvo aktu regulējumu, lai nodrošinātu efektīvāku intervences mehānismu gadījumos, kad pastāv risks konkurencei arī ārpus obligātās ziņošanas sliekšņiem.
Vienlaikus norādāms, ka jau tagad KP, veicot tirgus uzraudzības, atklāj problēmas un sniedz priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidei, tādējādi palīdzot novērst šķēršļus uzņēmējdarbībai un padarot konkurenci tirgū godīgāku.[4]
Analizējot pastāvošās problēmas apvienošanās regulējumā, jāpiemin Eiropas Komisijas (EK) mēģinājums izmantot Eiropas Savienības (ES) Apvienošanās regulas[5] 22. pantu, lai pēc dalībvalstu lūguma pieņemtu izskatīšanai apvienošanas darījumus arī gadījumos, kad netiek sasniegti dalībvalstu apvienošanās kontroles sliekšņi. Tomēr Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2024. gada 3. septembra spriedumā lietā Illumina/Grail atzina, ka EK nevar izmantot Apvienošanās regulas 22. pantu, lai pārskatītu darījumus, kas nav sasnieguši pat dalībvalstu noteiktos sliekšņus.
Minētais spriedums būtiski ierobežo EK iespējas izskatīt gadījumus, kad lieli uzņēmumi iegādājas mazākus, inovatīvus konkurentus ar nelielu apgrozījumu, lai novērstu potenciālu konkurenci nākotnē (angl. - killer acquisitions). Tiesa spriedumā uzsvēra, ka šāda EK pieeja būtu pretrunā ar tiesiskās noteiktības un paredzamības principiem, kas ir īpaši svarīgi uzņēmumiem, plānojot apvienošanās darījumus.
Neskatoties uz šo ierobežojumu, EK turpina meklēt risinājumus, kā samazināt šādu darījumu negatīvo ietekmi uz konkurenci, arī sadarbojoties ar dalībvalstu konkurences iestādēm un izvērtējot iespējas ieviest vienotu pieeju šādu darījumu uzraudzībā.
Kopsavilkums
Pēdējos gados aptieku tirgū Latvijā vērojama pakāpeniska uzņēmumu apvienošanās un tirgus koncentrācija. Statistiska liecina, ka šī gada sākumā pieci aptieku tīkli kontrolē gandrīz 70% zāļu mazumtirdzniecības tirgu Latvijā, kas samazina konkurenci tirgū un var rezultēties cenu kāpumā, kā arī kvalitātes, inovāciju un izvēles kritumā.
Savu pilnvaru ietvarā, KP ir ierobežojusi pārmērīgu aptieku koncentrāciju, piemēram, veicot apvienošanās kontroli, AB City iegūstot vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār Olainfarm, KP darījumu atļāva tikai ar saistošajiem noteikumiem, kas paredzēja Olainfarm pienākumu pārdot tai piederošās 69 zīmola tīkla Latvijas aptieka aptiekas ar apvienošanās dalībniekiem nesaistītai trešajai pusei. Minētie saistošie noteikumi izpildīti šī gada sākumā.
Ņemot vērā aptieku tīklu augošo ietekmi, autora ieskatā, būtu vērtējams, vai līdzīgas pakāpeniskas apvienošanās tendences neparādās arī citās nozarēs. Lai gan nepieciešama padziļināta izpēte, sākotnējie signāli liecina, ka līdzīgas koncentrācijas struktūras varētu veidoties arī veselības aprūpes pakalpojumu, degvielas mazumtirdzniecības un atkritumu apsaimniekošanas tirgos. Tādēļ KP būtu svarīgi sekot šīm nozarēm un, ja nepieciešams, izvērtēt iespējas iejaukties, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci arī turpmāk.
Autors ir Konkurences padomes Ekonomiskās analīzes un apvienošanās departamenta vecākais ekonomists
[1] KL pašreizējā redakcija, 15. pants, otrā daļa, pieejams https://likumi.lv/ta/en/en/id/54890-competition-law
[2] Ministru kabineta noteikumi Nr. 803 Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem, https://likumi.lv/ta/id/120074-noteikumi-par-zalu-cenu-veidosanas-principiem
[3] https://www.kkv.fi/tutkimus-ja-vaikuttaminen/julkaisut/working-papers/the-ones-that-got-away-stealth-consolidation-in-the-finnish-private-healthcare-market/
[4] Vairāki priekšlikumi no Zāļu cenu veidošanās tirgus uzraudzības 2019. gadā ir ieviesti jaunajā zāļu cenu veidošanas modelī.
[5] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32004R0139