Tirgus dalībnieku apvienošanās ir izplatīta un ekonomiski pamatota uzņēmējdarbības prakse, kas var sniegt būtiskus ieguvumus gan uzņēmumiem, gan patērētājiem. Apvienošanās rezultātā uzņēmumi bieži vien spēj apvienot resursus, modernizēt ražošanas procesus, samazināt izmaksas un uzlabot pakalpojumu vai preču kvalitāti.
Šogad var atzīmēt īpašu “jubileju” – aprit 10 gadi kopš gadu desmitiem ilgušās spriedzes ap Olaines ķīmisko uzņēmumu radīto pazemes ūdeņu piesārņojumu, Valsts vides dienesta izpratnē, vainagojies ar ļoti iespaidīgu panākumu – “Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuvē likvidēts vēsturiskais bīstamais piesārņojums un novērsti draudi turpmākai piesārņojošo vielu nonākšanai gruntsūdeņos," informē Valsts vides dienestā (VVD).
Pēdējo mēnešu laikā ekonomisti un apskatnieki lauž šķēpus un viedokļus par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju. Tā paredz desmit gadu laikā dubultot Latvijas IKP apjomu. Apsveicami, ka EM pie šādas stratēģijas strādā un to virza, uzsverot - lai to izdarītu, Latvijas uzņēmumiem jāspēj vēl veiksmīgāk sevi pierādīt eksporta tirgos. Farmācija un medikamentu ražošana jau izsenis ir bijusi viena no galvenajām Latvijas eksporta nozarēm, kas turklāt ražo augstas pievienotās vērtības produktus. Vienlaikus skaidrs ir arī tas, ka nozare nevar gulēt uz veciem lauriem un tai ir “jāaudzē muskuļi” globālā līmenī, piedāvājot arī jaunus produktus un atrodot savu nišu, kur varam būt vēl efektīvāki, ātrāki, produktīvāki un konkurētspējīgāki.
Kamēr valdība aicina biznesu «pašattīrīties», pēc diviem kara gadiem Latvijas eksports uz Krieviju ir tikai nedaudz sarucis. Re:Baltica pirmo reizi nosauc lielākos eksportētājus un atklāj to darbības kopējo apjomu
Latvijas Universitātes jaunievēlētais rektors Gundars Bērziņš izvēlējies vairākus mērķus, lai augstskola pasaules reitingos atkal būtu labāko pirmajā tūkstotī
Darbaspēka trūkums gan individuāliem uzņēmumiem, gan Latvijas ekonomikai kopumā iezīmējas kā viens no lielākajiem izaicinājumiem, lai noturētu attīstības un inovāciju tempus. Augstskolas ir tās, kas sagatavo kvalificētus speciālistus darba tirgum, tāpēc nozaru uzņēmumu un augstāko izglītības iestāžu daudz ciešāka sadarbība ir kritiski svarīga, lai darba tirgū nonāktu speciālisti ar uzņēmējiem aktuālām zināšanām un prasmēm. To var panākt tikai ciešā ikdienas sadarbībā starp uzņēmumiem un mācību iestādēm.
Vai Maskavas nama pārņemšana valsts īpašumā varētu provocēt Krieviju konfiscēt Latvijas uzņēmumu aktīvus? Biznesmeņi negrib par to skaļi runāt
Šogad jūlijā Latvijā tika sasniegts vēsturiski zemākais bezdarba radītājs. Šķietami labas ziņas, kas varētu liecināt, ka Latvijas ekonomika aug un attīstās. Taču līdztekus šiem jaunumiem arvien biežāk dzirdam arī antirekordu paziņojumus par to, ka Latvija atkal sasniegusi zemāko dzimstības rādītājus simtgadē. Skaidrs, ka saspīlējums darba tirgū pieaug, kas prasa meklēt kompleksus risinājumus. Viesstrādnieku masveida ievešana, procesu automatizācija un mākslīgais intelekts diemžēl arī nebūs burvju nūjiņas, kas Latviju izvilks no demogrāfiskās bedres un nodrošinās ekonomikas tālākai attīstībai un sabiedrības labklājībai nepieciešamo darbaspēku. Situācija prasa pārdomātu un kompleksu risinājumu, tāpēc, iespējams, ideja, ka tieši Ekonomikas ministrijai jābūt vadošajai atbildīgajai par nodarbinātības politiku, ir gluži laba un īstenojama jau iespējami ātrāk.
Jūlijā lielākā daļa Latvijas augstskolu un koledžu gaidīja studētgribētāju pieteikumus. Diemžēl katru gadu šajā laikā ķīmijas un farmācijas nozares uzņēmumi ir spiesti runāt par vienu un to pašu problēmu – interese par studijām dabas zinātņu un tehnoloģiju jomā ir nepietiekama. Tas nozīmē, ka pavisam drīz mums virknē nozaru trūks speciālistu, kas varētu veidot Latvijas nākotnes veiksmes stāstu. Ko darīt? Pirmais – ir jāmaina priekšstats, kā jaunieši raugās uz ķīmijas un farmācijas nozari un karjeras perspektīvām tajā.
Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti. Piegāžu ķēžu un izejvielu pieejamības izaicinājumi pasaulē tiešā veidā ietekmē ārvalstu ražotājus un neizbēgami iedzīvotājus Latvijā. Lai dzīves kvalitātei un dzīvībai vitāli svarīgie medikamenti būtu pieejami gan miera laikos, gan x stundā, ir nepieciešama labāka sinerģija starp medicīnas kopienu un sabiedrību, izglītību, zinātni un ražotājiem.
Eiropas komisārs Tjerī Bretons iedrošinājis Latvijas farmācijas kompānijas gādāt, lai tās iegūst iespēju ražot vakcīnas pret Covid-19. To pārstāvis Vitālijs Skrīvelis gan lielās cerības bremzē ar piesardzību
Paradokss vērtspapīru tirgū: tikai mēneša laikā par 37% nokritusi SAF Tehnika akciju vērtība, lai gan šo uzņēmumu nav tieši skārusi Covid-19 pandēmija, un apmēram tikpat liels ir kritums arī igauņu Tallink, kas cietis pavisam konkrēti, slēdzot savus reisus. Kāpēc tā, un vai tagad nav īstais brīdis investēt biržas uzņēmumos?
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
