Zane Driņķe. Publicitātes foto.
Pasaules attīstītajās valstīs, tostarp Latvijā, ekonomiskā izaugsme arvien ciešāk korelē ar cilvēkkapitāla kvalitāti un spēju ātri adaptēties ekonomikas un tehnoloģiju transformācijai.
Analītiskie pētījumi apliecina, ka nākotnes darba tirgū konkurētspēju noteiks horizontālās prasmes — problēmu risināšana, digitālā pratība, radošā domāšana un iniciatīvas uzņemšanās. Līdzšinējā faktu reproducēšanā balstītā izglītības pieeja vairs nespēj nodrošināt darba tirgum nepieciešamo inovācijas un produktivitātes potenciālu. Tāpēc uzņēmējspēju un iniciatīvas prasmju integrēšana izglītības saturā kļuvusi nevis par metodisku izvēles ieteikumu, bet par kritiski svarīgu stratēģisku priekšnosacījumu valsts ekonomiskās noturības un ilgtermiņa attīstības nodrošināšanai.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija uzsver, ka prasmju nelīdzsvarotība Latvijā rada būtiskas izmaksas gan indivīdiem, gan uzņēmumiem, gan ekonomikai kopumā. Augsti kvalificētu speciālistu emigrācija ir veicinājusi prasmju trūkumu, turklāt Latvijā ir augsts to strādājošo īpatsvars, kuriem trūkst nepieciešamās prasmes darbam – 18 % darbinieku ir kvalifikācijas ziņā nepietiekami sagatavoti. Iedzīvotāju skaita samazināšanās un demogrāfiskās tendences pastiprina šo izaicinājumu, piespiežot uzņēmumus pieņemt darbiniekus ar nepietiekamām prasmēm. Šīs tendences kavē ilgtermiņa investīcijas un valsts produktivitātes izaugsmi.
Uzņēmējdarbības izglītība aptver plašu stratēģiski nozīmīgu kompetenču kopumu — no stratēģiskās domāšanas, finanšu un digitālās pratības pamatiem līdz risku vadībai, projektu un pārmaiņu vadībai, kā arī spējai radīt, testēt un ieviest risinājumus reālos tirgus apstākļos. Starptautiskā prakse apliecina, ka šīs prasmes neveidojas pašplūsmā; tās attīstās tikai mērķtiecīgi strukturētā mācību procesā, kur teorija tiek līdzsvarota ar praktisku darbību, sadarbību ar uzņēmumiem un problēmrisināšanas metodēm. OECD un Eiropas Komisijas analīze rāda: valstis, kas sistemātiski integrē uzņēmējspējas attīstību izglītības sistēmā, sasniedz augstākus inovāciju rādītājus, stiprāku darba tirgus noturību un dinamiskāku jaunuzņēmumu ekosistēmu.
Pieredze augstākajā izglītībā un privātajā sektorā rāda, ka studenti, kuri studiju procesā iesaistās uzņēmējdarbības projektos un reālos biznesa uzdevumos, demonstrē augstāku pašefektivitāti, labākas komandas darba prasmes un lielāku elastību profesionālajās izvēlēs. Šādu prasmju pieprasījums pieaug - darba devēji arvien biežāk norāda, ka darbiniekiem nepieciešama iniciatīva, spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus un orientēties kompleksās problēmās, nevis tikai izpildīt instrukcijas.
Globālie piemēri atklāj šīs pieejas efektivitāti. Somijā uzņēmējdarbības kompetences tiek attīstītas visos izglītības līmeņos, bet Igaunija tās iekļāvusi digitālajā un inovāciju stratēģijā, tādējādi radot vienu no dinamiskākajām jaunuzņēmumu ekosistēmām Eiropā. Latvijai ir potenciāls integrēties līdzīgā attīstības trajektorijā, tomēr tam nepieciešama konsekventa un sistemātiska pieeja — sākot no skolām līdz augstākajai izglītībai un mūžizglītībai. Uzņēmējspēju attīstība izglītībā nav reducējama uz biznesa veidošanu vien, tā ietver arī spēju identificēt problēmas un izstrādāt risinājumus publiskajā, privātajā un sociālajā sektorā. Šīs prasmes ir saistītas ar plašāku sabiedrības noturību: cilvēki ar augstāku uzņēmību biežāk iesaistās kopienas iniciatīvās, vieglāk pielāgojas ekonomiskām izmaiņām un demonstrē augstāku pilsonisko līdzdalību.
Lai pilnībā realizētu šo potenciālu, izglītības sistēmai jāievieš praksē balstītas mācību metodes — starpdisciplināri projekti, uzņēmēju iesaiste studiju procesā, simulācijas un regulāra sadarbība ar nozari. Šādu pieeju jau demonstrē, piemēram, Biznesa augstskolas “Turība” iniciatīva “Uzņēmējdarbības skola”, LIAA inkubatori un citi ekosistēmas atbalsta instrumenti. Šāda mācību vide ļauj studentiem drošos apstākļos testēt idejas, identificēt un analizēt kļūdas kā dabisku attīstības daļu, kā arī veidot praktisku pieredzi, kas atbilst mūsdienu darba tirgus prasībām un dinamiskajai uzņēmējdarbības videi.
Investīcijas uzņēmējspēju attīstībā ir tiešas investīcijas valsts ilgtermiņa konkurētspējā. Elastīgs, proaktīvs un rīcībspējīgs cilvēkkapitāls ir pamats inovāciju pieaugumam un ekonomikas ilgtspējīgai izaugsmei. Valsts nākotnes dinamika un noturība būs tieši atkarīga no tā, cik uzņēmīgi, iniciatīvu uzņemoši un atbildīgi ir tās iedzīvotāji.
Autore ir biznesa augstskolas Turība rektore profesore.