Ūdeņradis nav jauna mode vai tehnoloģisks jaunums. Šī gāze ķīmiskajā rūpniecībā tiek izmantota jau vairāk nekā simt gadus. Taču šodien mēs redzam būtisku pārmaiņu – ūdeņradis no šauras rūpnieciskas nišas kļūst par enerģētikas un transporta nākotnes balstu. Pieaug pielietojumu daudzveidība, un tas, kas vakar vēl bija eksperiments, šodien jau notiek reālos apstākļos arī Latvijā.
Piemēram, aprīlī Jelgavā ūdeņraža elektriskam autobusam tika izdota tehniskā pase un tas ir pirmais šāda veida transportlīdzeklis mūsu pilsētvidē. Jūlijā Latvijā reģistrēta pirmā privāta ūdeņraža automašīna, kas apliecina, ka interese par šīm tehnoloģijām sasniedz arī individuālo transportu. Rīgas lidostā šopavasar izmēģināts bagāžas pārvadāšanas traktors, kas darbojās ar ūdeņradi un pierādīja savu efektivitāti arī ziemas aukstajā startā. Lidostā plānots uzstādīt arī pirmo 5kW jaudas ūdeņraža rezerves elektroapgādes iekārtu. Savukārt kuģu būvētavā “AtoZ” sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti sākta pirmā piekrastes zvejas kuģa būvniecība, kas darbosies ar ūdeņraža degvielas šūnām. Latvijā izmēģināti arī kravas automobiļi – Baltijā šobrīd pieejami četri pārbūvēti smagie vilcēji, kas darbojas ar ūdeņradi. Šie piemēri parāda, ka Latvija nav malā no šī procesa – notiek pilotprojekti, kuros tiek pārbaudītireāli risinājumi.
Kāpēc tas ir svarīgi? Enerģijas uzglabāšana un pārvadīšana lielos attālumos būs arvien lielāks izaicinājums. Ja elektrības transportēšanai izmanto vadus, tad ūdeņraža priekšrocība ir tā, ka gāzveida molekulu lielos attālumos caur gāzes vadu var transportēt lētāk un efektīvāk. Tāpēc nākotnes enerģētikas sistēmā līdzās elektrībai būs nepieciešams arī otrs mugurkauls – ūdeņradis. Tas ļaus līdzsvarot atjaunojamās enerģijas svārstības, nodrošināt rezerves jaudas un ilgtspējīgu transportu.
Protams, nozare saskaras ar izaicinājumiem. Lielākais ir infrastruktūras trūkums. Uzturēšanas izmaksas vienam autobusam vai vienai pasažieru automašīnai vienmēr būs dārgāk nekā autoparkam ar simts vienībām – tā ir mēroga ekonomika. Kamēr nav plaša uzpildes staciju tīkla, mērogojama ūdeņraža transporta ieviešana ir sarežģīta. Otra problēma ir esošo tirgu inerce – degvielas, gāzes un elektrības tirgi ir nostiprināti gadu desmitiem un nav ieinteresēti atdot savas pozīcijas jaunām tehnoloģijām. Tas prasa ne tikai investīcijas, bet arī domāšanas maiņu un politisku drosmi.
Tajā pašā laikā mums Latvijā ir skaidras priekšrocības. Mēs esam maza, bet elastīga valsts, kurā var ātrāk izmēģināt pilotprojektus, pielāgot normatīvo bāzi un pārnest jaunas tehnoloģijas no izmēģinājuma fāzes uz ikdienas praksi. Šī ir iespēja kļūt par demonstrāciju valsti un piesaistīt investīcijas. To apliecina arī fakts, ka Rīga jau otro gadu pēc kārtas ir izvēlēta par vietu, kur notiek Baltijā nozīmīgākais ūdeņraža forums – Eiropas ūdeņraža ieleju forums. Tas ir starptautisks signāls, ka Latvija šajā nozarē tiek uztverta nopietni un ka šeit ir potenciāls attīstīt uzņēmējdarbību, infrastruktūru un inovācijas.
Papildus šogad Rīgā notiek arī Eiropas Inovāciju padomes (EIC) “Scaling Club” Ambīciju forums, kas pulcē perspektīvākos jaunuzņēmumus un investorus no visas Eiropas. Ambīciju forums ir veltīts tam, kā palīdzēt inovatīviem uzņēmumiem izaugt no maza projekta līdz globālam spēlētājam. Tas ir īpaši svarīgi arī Latvijas tehnoloģiju uzņēmumiem, kas iesaistīti ūdeņraža un zaļās enerģētikas jomā.
Manuprāt, Latvijai tuvākajos gados jākoncentrējas uz trim skaidriem uzdevumiem. Pirmais – radīt ūdeņraža infrastruktūras kodolu, uz kura balstīties transporta un industriālo pielietojumu attīstībai. Otrais – aktīvi atbalstīt pilotprojektus, kas demonstrē ūdeņraža tehnoloģiju efektivitāti un ekonomiku reālos apstākļos. Trešais – veidot sadarbību starp uzņēmumiem, zinātni un valsti, lai zināšanas un prasmes paliktu Latvijā un mēs spētu paši ražot un apkalpot daļu iekārtu.
Ūdeņradis nav konkurents elektrībai – tas ir papildinājums. Elektrība nodrošina ikdienas vajadzības un tiešo tīkla jaudu, savukārt ūdeņradis palīdz uzkrāt, uzglabāt un pārvadīt lielus enerģijas apjomus. Šī simbioze veido ilgtspējīgas energoapgādes nākotni. Latvijai, kas vēlas būt daļa no Eiropas zaļā vienošanās, un samazināt atkarību no fosilajiem resursiem, ir vitāli svarīgi jau šodien rīkoties un domāt ilgtermiņā.
Kopumā – ūdeņraža nozare Latvijā vairs nav tikai nākotnes iecere. Tā ir realitāte, ko apliecina pirmie autobusi, automašīnas, lidostas tehnika un pat kuģis. Tagad uzdevums ir šo potenciālu pārvērst par sistēmu – ar infrastruktūru, ar ar uzņēmēju un investoru iesaisti un sabiedrības izpratni. Tikai tā ūdeņradis var kļūt par Latvijas enerģētikas nozīmīgu sastāvdaļu.
Autors ir Latvijas Ūdeņraža nozares asociācijas vadītājs.