Aigars Jaundālders. Publicitātes foto.
Karš, bailes, drošība, birokrātija, izaugsme – šie vārdi pēdējos gados arvien biežāk iezīmē mūsu ikdienas fonu. Tie rada iespaidu, ka pasaule atrodas nepārtrauktā turbulencē, kas šūpo – Latviju, Eiropu un visas pārējās valstis. Taču būtiski apzināties: mēs neesam tikai pasīvi pasažieri, kas var vienīgi reaģēt uz sekām. Mums ir iespēja būt pilotiem.
Turbulence, lai arī biedējoša, vienlaikus ir spēcīgs augšupspēks. Tā ļauj pacelties augstāk tiem, kas prot to izmantot. Šis stāsts nav par aviāciju – tas ir aicinājums paskatīties ārpus ierastajām “sēdvietām” un paraudzīties, kā šodienas izaicinājumus var pārvērst rītdienas iespējās.
Arī pasaules inovāciju un tehnoloģiju simbols - daudz piesauktā Silīcija ieleja – radās vairāku sarežģītu globālu un nedrošu notikumu laikā. Tā izauga laikā, kad pasaule pārcieta divus karus un bija nepieciešamas jaunas militārās un tehnoloģiskās spējas. Valsts ieguldījumi, zinātnieku kompetence un sadarbības kultūra radīja vidi, kurā militārās vajadzības pārtapa par tehnoloģisku un ekonomisku izaugsmi.
Mēdz teikt, ka vēsture atkārtojas. Tomēr es teiktu, ka tā nevis atkārtojas kā precīza notikumu kopija, bet vairāk principos. Visticamāk Latvija nekļūs par jaunu Silīcija ieleju, bet mēs varam mācīties no tās mehānikas: turbulences un krīzes ir visauglīgākais brīdis ilgtermiņa izrāvienam.
Latvija šobrīd atrodas stratēģiskā krustpunktā – valsts attīstības kurss vairs nevar turpināties kā līdz šim. Mēs nevaram ignorēt militāros draudus un nepieciešamību stiprināt aizsardzības spējas. Vienlaikus valsts budžetam jābūt ilgtspējīgam, ekonomikai – konkurētspējīgai, bet iedzīvotāju dzīves līmenim – pieaugošam.
Mēs nevaram mainīt apstākļus un ģeopolitisko realitāti, taču varam mainīt to, kā šo realitāti izmantojam. Ja militāro investīciju pieaugums ir neizbēgams, tad jautājums ir – vai šo finansējumu iztērēsim, vai arī izmantosim kā stratēģisku ekonomikas attīstības instrumentu?
Reģionālā sadarbība: neizmantots potenciāls
Eiropas drošības pamats ir vienotība. Lai pretotos militārajiem draudiem no izmērā daudz lielākiem pretiniekiem, Eiropai ir jābūt vienotai. Tomēr tā neveidojas abstrakti, bet gan reālā sadarbībā starp valstīm, nozarēm un uzņēmumiem. Mūsu reģionā tas nozīmē visciešāko sadarbību ar mūsu apkārtējiem kaimiņiem. Ja Baltijas un Skandināvijas līmenī sadarbība ir bijusi plašāk redzama, tad dažādu iemeslu dēļ Polija līdz šim ir bijusi atstāta ārpus uzmanības loka. Lai gan Polija ir viens no lielākajiem militārajiem spēkiem ne vien Eiropas Savienībā, bet arī visā NATO! Lai stiprinātu aizsardzības spējas un mazinātu ievainojamību, mums ir jākāpina sadarbība ar spēcīgākajiem militārajiem un industriālajiem partneriem reģionā. Šajā kontekstā sadarbības paplašināšana ar Polijas militāro un aizsardzības sektoru ir viens no stratēģiski nozīmīgākajiem virzieniem. Polija ir Latvijas tuvākais potenciālais drošības, inovāciju un rūpnieciskās kapacitātes partneris. Tās potenciāls ir milzīgs, un līdz šim tas nav pietiekami izmantots Latvijas un Baltijas labā.
Tieši šī iemesla dēļ šogad noslēgtais sadarbības līgums starp Latvijas tehnoloģiju uzņēmumu “dots.” un Polijas lielāko privāto aizsardzības industrijas uzņēmumu “WB Group” ir būtisks signāls. Tas ne tikai ļauj ieviest gatavas militārās tehnoloģijas, bet arī nodrošina tehnoloģiju pārnesi, kopīgu izstrādi un vietējās ražošanas attīstību – tieši to, kas Latvijai nepieciešams ilgtermiņa noturībai un ekonomikas izaugsmei.
Uzstājot uz vietējās ražošanas attīstību militārajos iepirkumos, valsts rīkojas gudri un tālredzīgi, panākot vienlaikus gan spēju iepirktās militārās sistēmas uzturēt darba stāvoklī un izmantot Latvijā, gan arī veicinot tautsaimniecības attīstību – jaunas darba vietas, ienākumus iedzīvotājiem, nodokļu ieņēmumus valstij un sekojoši iespēju uzlabot arī valsts sniegtos pakalpojumus. Protams, svarīgi ir, lai šī prasība nekļūtu par formalitāti un, kur vien iespējams, fokusētos uz duālā pielietojuma iespējām.
Mēs nevaram mainīt pasauli, bet varam mainīt savu lomu tajā
Lai arī globālos procesus ietekmēt nevaram, uz militārajiem apdraudējumiem mums ir jāreaģē proaktīvi un stratēģiski. Tas nozīmē – intelektuālos un finanšu resursus, kas tiek novirzīti militāro spēju stiprināšanai, jāizmanto ne tikai drošības vajadzībām, bet arī valsts ekonomiskās attīstības paātrināšanai.
Silīcija ielejas piemērs spilgti parāda, kā militārās vajadzības var kļūt par tehnoloģiju un ekonomikas izaugsmes katalizatoru. Mikroshēmas, kas reiz tika izstrādātas starpkontinentālo raķešu vadībai, šodien ir neatņemama visas globālās ekonomikas un ikviena cilvēka ikdienas sastāvdaļa. Tā ir ilustrācija tam, kā militārie risinājumi var radīt plašas komerciālas un sabiedrībai noderīgas inovācijas.
Latvijai šis princips jāpielieto apzināti – ar gudru militāro iepirkumu vadību un ciešu sadarbību ar tuvākajiem kaimiņiem un vietējo industriju var izveidot savu “Daugavas ieleju” – unikālu inovāciju, aizsardzības tehnoloģiju un ekonomiskās izaugsmes ekosistēmu. Tā nebūs kopija, bet gan mērķtiecīga iedvesma no veiksmīgākajiem pasaules piemēriem, pielāgota mūsu reģiona vajadzībām un potenciālam.
Autors ir SIA WeAreDots līdzīpašnieks un tehniskais direktors.
