Ilustratīvs attēls/Unsplash
Šobrīd Latvijā bērnu un jauniešu skaits, kuri dzīvo ārpus ģimenes aprūpē, ir virs 5000 (CSP, 2025). Tie ir jaunieši, kas dzīvo jauniešu namos, audžuģimenēs vai ģimenēs, kuras nespēj par viņiem pienācīgi parūpēties. Pētījumi rāda, ka jaunieši no sociālā riska grupām nereti jau dzīves sākumā piedzīvo atstumtību – daudz biežāk sastopas ar vientulību, sociālo izolāciju, priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, grūtībām atrast darbu un cīņu ar mentālās veselības traucējumiem.
Dati par Latvijas jauniešu izglītību, nodarbinātību un mentālās veselības izaicinājumiem rada pamatu satraukumam. 2024. gadā 7200 jeb 9% jauniešu vecumā no 16 līdz 19 gadiem nebija reģistrēti nevienā izglītības iestādē, savukārt 17 tūkstoši jeb 9% jauniešu 15–24 gadu vecumā ne strādāja, ne mācījās (CSP, 2024).
Vienlaikus pieaug arī mentālās veselības izaicinājumi – arvien vairāk jauniešu saskaras ar trauksmi, depresiju un citām grūtībām. Pasaules Veselības organizācijas HBSC pētījumā (2021/2022) norādīts, ka apmēram 30–35% Latvijas pusaudžu vecumā no 11-15 gadiem ziņo par depresīviem simptomiem, piemēram, nomāktību. Mazāk aizsargātiem jauniešiem šie riski ir būtiski augstāki.
Šie skaitļi nav tikai statistika – tie ir mūsu bērni un jaunieši, kuri ik dienas saskaras ar pavisam reāliem izaicinājumiem. Aiz šiem procentiem slēpjas tūkstošiem jauniešu, kuri paliek bez izglītības, bez prasmēm par sevi parūpēties un bez skaidras nākotnes.
Bērniem ārpusģimenes aprūpē stabilitāte bieži vien ir trausla. 2024. gadā 234 bērniem Latvijā tika mainīts aprūpētājs vai aprūpes veids, turklāt 77 bērni no ģimeniskas ārpus ģimenes aprūpes vides nonāca aprūpes iestādēs, kas tiek raksturota kā augsta mainība un īpaši satraucoša tendence (Bērnu aizsardzības centra dati, 2025). Šādas pārmaiņas nozīmē attiecību pārtrūkšanu un nedrošību, kas var apgrūtināt spēju uzticēties pieaugušajiem un institūcijām arī nākotnē. Tāpēc jaunietim īpaši svarīgas kļūst vismaz vienas uzticamas attiecības ar pieaugušo.
Viens no šiem jauniešiem ir Matīss, kuram bērnībā pietrūka stabilu pieaugušo atbalsta.
Matīsa stāsts
Kad Matīss pirmo reizi nonāca Mentor Latvia mentorprogrammā, viņš piedzīvoja grūtu posmu savā dzīvē, viņš jutās apjucis un nomākts.
“Man tajā laikā vispār nebija draugu. Bērnība bija diezgan grūta, bez stabiliem vecākiem un pēc tehnikuma man bija depresija,” viņš atceras.
Tieši tad viņš nokļuva mentorprogrammā un satika savu mentoru arī vārdā Matīss.
“Lielākais, ko mentors man iedeva, bija cerība. Kad bija grūti brīži, jutos iestrēdzis, varēju ar viņu parunāt – viņš iedrošināja un palīdzēja virzīties uz priekšu,” saka Matīss. “ Bez viņa es nebūtu tik daudz sasniedzis.”
Šodien, 24 gadu vecumā, Matīss ir pabeidzis skolu, atradis savu profesionālo virzienu IT jomā, turpina attīstīt savu lielāko aizraušanos – ģitārspēli – un plāno studēt augstskolā. Atskatoties jaunietis atdzīst, ka mentorprogrammā viņa dzīve ir mainījusies par 180 procentiem. “Matīss ir bijis manas personības izveides stūrakmens,” smaidot saka jaunietis.
“Pusaudzībā jauniešiem notiek attīstība vairākās dimensijās. Ne tikai ķermenis mainās un nobriest, bet notiek arī pārmaiņas emocionālajā, sociālajā, intelektuālajā un vērtību dimensijās. Un reizēm šīs izmaņas var satraukt jaunieti, rosināt uzdot sev un citiem jautājumu: “Vai ar mani viss ir kārtībā?”. Tad ir svarīgi, ka ir pieejams uzticams pieaugušais, kurš var sniegt atbildes, vai palīdzēt tās atrast, lai izskaidrotu, kas ar jaunieti notiek un kas gaidāms tālāk,” stāsta Mentor Latvia individuālās mentorprogrammas vadītāja Liene Bērziņa.
Dažādi starptautiski pētījumi un Mentor Latvia mentorprogramma rāda, ka mentoringam ir būtiska pozitīva ietekme uz jauniešu attīstību. Mentoringa pamatā ir attiecības, kurās nozīmīgu lomu spēlē mentors – pieaugušais, kas sniedz emocionālu un praktisku atbalstu, iedrošina un palīdz jaunietim noticēt sev. Harvard University longitudinālais pētījums “The Harvard Study of Adult Development”, kas norisinās kopš 1938. gada, rāda, ka labas dzīves pamatā ir vismaz vienas uzticamas attiecības. Arī mentoringa pētniece Jean Rhodes uzsver, ka tieši ilgtermiņa attiecības ar uzticamu pieaugušo var būt viens no ietekmīgākajiem veidiem, kā palīdzēt jaunietim attīstīties, stiprināt pašapziņu un veidot stabilu nākotni.
Brīvprātīgo mentoru trūkst
Jauniešu skaits, kuri piesakās dalībai Mentor Latvia programmā, ar katru gadu pieaug, taču mentoru trūkst, īpaši vīriešu. Visvairāk tas jūtams reģionos, kur šobrīd 26 jaunieši gaida, lai satiktu atbalstošu pieaugušo. Kopumā šobrīd individuālajā mentorprogrammā mentoru gaida 41 jaunietis. Tādēļ aicinām ikvienu pieaugušo vecumā no 25 gadiem apsvērt iespēju kļūt par brīvprātīgo mentoru vai ziedot, lai jaunietim strupceļā būtu vismaz viena uzticama atbalsta persona.
“Pēc savas pieredzes zinu, cik izšķiroša jaunietim var būt viena saruna. Un man, esot mentoram, ir bijusi iespēja pavērot sevi un apdomāt, cik labas izvēles es pats veicu, pirms būt par piemēru kādam citam,” saka Ivo, brīvprātīgais mentors.
Ko nozīmē būt mentoram
Mentors ir motivēts un atbalstošs pieaugušais (no 25 gadu vecuma), kurš nav jaunieša radinieks vai apmaksāts speciālists. Viņa loma ir kļūt par pozitīvu piemēru jaunietim, dalīties dzīves pieredzē, palīdzēt attīstīt prasmes un paplašināt redzesloku. Mentors darbojas brīvprātīgi, bez atalgojuma.
Ko dara brīvprātīgais mentors:
- Pavada laiku ar jaunieti vismaz 2 reizes mēnesī.
- Uzklausa bez kritikas, sarunājas un sniedz emocionālu un praktisku palīdzību dažādu ikdienas situāciju risināšanā.
- Palīdz apgūt jaunas lietas.
Šis ir divvirzienu process – mentors sniedz atbalstu jaunietim, kā arī pats pilnveido sevi, iegūst jaunas prasmes un attīsta spēju iejusties dažādās situācijās.
Brīvprātīgā mentore Linda: "Šī ir iespēja ne tikai dot, bet arī pašam saņemt. Man tā ir personīga izaugsme, iespēja kļūt pašai par labāku cilvēku. Būt mentoram ir lieliska iespēja mums visiem būt miljonāriem. Es savas miljons sekundes ziedoju, atbalstot jauniešus."
Organizācija Mentor Latvia nodrošina mentoriem apmācības, profesionālu atbalstu un regulāras atbalsta grupas sadarbības laikā.
Ilgtermiņa atbalsts
Matīsa stāsts spilgti parāda, cik daudz var dot viens cilvēks, kas ir līdzās brīdī, kad nepieciešams atbalsts. Lai šādu jauniešu būtu vairāk, nepieciešama plašāka sabiedrības un uzņēmēju iesaiste. Uzņēmējiem ir būtiska loma Latvijas jauniešu nākotnē – viņi var palīdzēt nodrošināt atbalsta programmu stabilitāti un ilgtermiņa ietekmi. Tāpat arī ikviens no mums var iesaistīties, kļūstot par mentoru, regulāru ziedotāju vai biedru.
“Ilgtermiņa sadarbības ar uzņēmumiem un regulāri individuālie ziedojumi mums dod stabilitāti un iespēju palīdzēt vairāk jauniešiem visā Latvijā. Piecu gadu laikā plānojam palielināt gan mentoru skaitu, gan programmu pieejamību, lai jaunietis nepaliktu viens savās grūtībās,” norāda Mentor Latvia izpilddirektore Edīte Zvirbule.
Par sabiedriskā labuma organizāciju Mentor Latvia
Mentor Latvia ir bezpeļņas organizācija, kas kopš 2010. gada palīdz jauniešiem, kuriem trūkst ģimenes atbalsta, veiksmīgāk uzsākt patstāvīgu dzīvi un iekļauties sabiedrībā. Mentorprogrammā jaunieši saņem gan praktisku, gan emocionālu atbalstu no brīvprātīgajiem mentoriem sākot no sešiem mēnešiem līdz gadam un ilgāk. Mūsu vīzija ir pasaule, kurā ikviens jaunietis var augt un attīstīties, nepakļaujot sevi atkarībām. Mēs ticam, ka nevienam jaunietim nevajadzētu stāties pretī dzīves izaicinājumiem vienam.
Autore ir Mentor Latvia komunikācijas vadītāja.
