Ilustratīvs foto: valmiera.lv
Vai var līdz 2020.gadam sākt pārstrādāt pusi sadzīves atkritumu?
Mūsdienās globālo ekonomiku un dabisko vidi aizvien vairāk skar nepārtraukti pieaugošā resursu patēriņa problēma. Ik dienu Rīgā, Viļņā, Helsinkos, Oslo, Stokholmā un daudzās citās Ziemeļvalstu un Baltijas pilsētās cilvēki nopērk vairāk nekā 47 miljonus šķidrās pārtikas produktu, proti, vairāk nekā 17 miljardu pirkumu gadā. Jautājums - kā šī pārtika ir iepakota un kas ar iepakojumu notiek pēc pārtikas izlietošanas - ir nozīmīgs ne vien no vides ilgtspējas, bet arī otrreizējo resursu ražošanas skatupunkta.
Ejot gar pārpildītu atkritumu konteineru, šķiet, nav lielāka posta par iepakojuma kalniem, bet no veikala reti kurš ir gatavs nest cepumus uz mājām saujā vai pienu līdzpaņemtajā burkā. Pircēji aizvien pārliecinošāk dod priekšroku videi draudzīgam un optimālam iepakojumam, un daudzi jau iepērkoties aizdomājas, vai produktu iepakojumu varēs likt šķirotajiem atkritumiem paredzētajā konteinerā. Arī Latvijā cilvēku attieksme pret videi draudzīgu iepakojumu, tā šķirošanu un pārstrādi gadu no gada uzlabojas.
