Inna Siņicka. Publicitātes foto.
No vadītājiem sagaidām, ka viņi ne tikai sasniegs uzņēmuma mērķus, bet arī palīdzēs katram darbiniekam profesionāli augt. Taču vai talantu attīstību varam uzticēt tikai vienam cilvēkam?
Pat pieredzējušiem un veiksmīgiem profesionāļiem reizēm ir grūti ieraudzīt savu nākamo izaugsmes soli, un tieši šeit nozīmīga kļūst mentora loma. Atšķirībā no pieejas, kurā galvenais ir atrast pareizo risinājumu, mentoringa centrā ir pats cilvēks - viņa vajadzības, mērķi un iespējas. Mentora uzdevums nav aizstāt vadītāju vai sniegt gatavas atbildes, bet palīdzēt ieraudzīt savu pieredzi no cita skatpunkta. Taču kas ir atslēga, lai šāda sadarbība neaprobežotos tikai ar vērtīgām sarunām, bet patiešām veicinātu profesionālo izaugsmi?
Kad pieredze sāk ierobežot
Karjeras sākumā attīstības virziens parasti ir samērā skaidrs - jāapgūst profesijas pamati, jāiegūst pieredze un jāiemācās patstāvīgi pieņemt lēmumus, taču kas notiek pēc desmit vai piecpadsmit gadiem, kad cilvēks jau kļuvis par savas jomas ekspertu? Līdz ar pieredzi nostiprinās ne tikai zināšanas, bet arī pārliecība par to, kādi ir pareizie procesu izpildes algoritmi. Zinām, kuras metodes darbojas un kā risināt problēmas, taču tas var arī sašaurināt skatījumu. Ja gadiem esam pieraduši rīkoties noteiktā veidā, kļūst grūtāk pamanīt citas iespējas.
Savā nozarē strādāju jau 15 gadus un zinu, cik viegli profesionālo attīstību uztvert galvenokārt kā jaunu zināšanu un tehnoloģiju apgūšanu, taču kādā brīdī svarīgāks kļūst jautājums, ko ar uzkrāto pieredzi darīt tālāk. Vai kļūt par vadītāju, sākt mācīt citus vai attīstīt prasmes ārpus savas specializācijas? Tieši šeit atklājas mentoringa vērtība - mentors nav nepieciešams tāpēc, ka cilvēks zina pārāk maz, bet gan tāpēc, ka vēlas sasniegt vairāk.
Padoms vēl nav mentorings
Latvijā mentoringa jēdziens kļūst arvien pazīstamāks, taču ne vienmēr ir skaidrs, ko šāda sadarbība nozīmē. Dažkārt cilvēki sagaida, ka mentors pateiks priekšā pareizo risinājumu, palīdzēs atrast darbu vai piedāvās gatavu recepti veiksmīgai karjerai. Taču, ja mentoringa rezultāts ir tikai padoms, cik daudz cilvēks patiesībā ir iemācījies? Būt labam speciālistam un labam mentoram ir divas dažādas prasmes. Profesionālajā darbā tiekam novērtēti par spēju ātri atrisināt problēmu, bet mentoringā reizēm jādara pretējais - jāatturas no tūlītēja risinājuma piedāvāšanas un jāļauj otram pašam nonākt pie secinājumiem. Tas prasa spēju klausīties, uzdot īstos jautājumus un pielāgot pieeju konkrētajam cilvēkam. Vienlaikus mentorings nav vienvirziena palīdzība - mentors var dalīties pieredzē un piedāvāt citu skatījumu, taču nevar otra vietā pieņemt lēmumus vai īstenot pārmaiņas, tāpēc būtiska ir arī paša dalībnieka iesaiste, skaidrs attīstības virziens un savstarpēja uzticēšanās. Viena saruna var mainīt skatījumu, bet patiesā mentoringa vērtība atklājas spējā iegūtās atziņas pārvērst konkrētā rīcībā.
Mentoringa programma nedrīkst kļūt par instrukciju grāmatu
Lai mentorings sniegtu rezultātu, nepietiek tikai savest kopā pieredzējušu profesionāli un cilvēku, kurš vēlas attīstīties. Pat tad, ja abām pusēm ir motivācija sadarboties, ne vienmēr ir skaidrs, ar ko sākt, kā formulēt sasniedzamos mērķus un pēc kā vērtēt progresu. Īpaši sarežģīti tas var būt cilvēkiem, kuri mentoringā iesaistās pirmo reizi, tāpēc kvalitatīvā mentoringa programmā būtisks ir atbalsts visā sadarbības laikā, nevis tikai tās sākumā. Šādu pieeju cenšamies attīstīt arī biedrības “Riga TechGirls” Mentoru programmā, piedāvājot dalībniekiem praktiskus materiālus un instrumentus, kas palīdz sagatavoties sarunām, apzināt savas vajadzības un izvērtēt sasniegto. Vienlaikus svarīgi, lai šie resursi nekļūtu par stingru instrukciju kopumu, jo mentoringā nav vienas pareizās pieejas. Kādam nepieciešama palīdzība karjeras mērķu formulēšanā, citam - atbalsts sarežģītu lēmumu pieņemšanā vai pārliecības stiprināšanā. Tāpēc programmas kvalitāti nosaka nevis tas, cik precīzi dalībnieki ievēro iepriekš izstrādātu plānu, bet gan tas, vai sadarbība palīdz cilvēkam nonākt pie skaidrākas izpratnes par savām iespējām un spert konkrētus soļus profesionālajā attīstībā.
Zināšanas, ar kurām nedalāmies, paliek neizmantota iespēja
Sākot nodarboties ar individuālo mentoringu, domāju, ka darbs ar vienu cilvēku būs vienkāršāks nekā ar veselu komandu, taču izrādījās pretēji. Mentoringā nepietiek tikai ar zināšanām un pieredzi - jāprot ieklausīties, uzdot pareizos jautājumus un reizēm atturēties no gatavu risinājumu piedāvāšanas. Tieši šī pieredze kļuvusi arī par nozīmīgu manas profesionālās izaugsmes daļu, palīdzot kritiskāk izvērtēt savus pieņēmumus un atgādinot, ka pat pēc daudziem nozarē pavadītiem gadiem joprojām ir daudz ko mācīties.
Latvijā ir daudz spēcīgu profesionāļu, kuru zināšanas varētu palīdzēt citiem sasniegt vairāk, taču šī pieredze nereti paliek konkrēta uzņēmuma vai profesionālā loka ietvaros. Mentoringa programmas ļauj šīs robežas pārkāpt, savienojot cilvēkus, kuri citādi, iespējams, nekad nesatiktos. Ja vēlamies attīstīt vairāk talantīgu speciālistu un nākotnes līderu, svarīgi radīt vidi, kurā dalīšanās ar pieredzi kļūst par dabisku profesionālās dzīves daļu. Jo, palīdzot augt citiem, mēs ne tikai nododam tālāk savas zināšanas, bet arī paši kļūstam par spēcīgākiem profesionāļiem.
Autore ir Latvijas Bankas vecākā programmatūras arhitekte un Riga TechGirls Mentoru programmas līdzradītāja.
