Foto: Edijs Pālens, LETA.
Martā mediju virsraksti vairākumam no mums lika piedzīvot nelielu déjà vu sajūtu, ka esam ko līdzīgu jau pieredzējuši. Līdzās Covid–19 pandēmijai un veselības krīzei sāka parādīties arī ziņas par tai sekojošo ekonomisko lejupslīdi un masveida atlaišanām ar obligātām atsaucēm uz 2008. gadā piedzīvoto. Mums visiem par laimi patlaban šķiet, ka valdība nav apņēmusies īstenot krīzes gadu taupības politiku, proti, ar bēdīgu ironiju pieminamo "veiksmes stāstu". Tomēr par spīti valdības lēmumam krīzes seku mazināšanai atvēlēt nu jau divus miljardus eiro saglabājas jautājumi — vai tas ir pietiekami? Vai šie milzīgie resursi tiks izmantoti atbildīgi un pareizajā virzienā?
2008. gada mantojums
Katrai Latvijas ģimenei ir savs stāsts par 2008. gada finansiālo krīzi. Daudziem šis stāsts turpinās joprojām, jo ar krīzes radītajām sekām jāsadzīvo arī tagadnē. Februārī plašas pārdomas par mūsu iedzīvotāju faktisko ekonomisko stāvokli raisīja Swedbank Finanšu institūta pētījums, kas parādīja - lai gan 44% Latvijas iedzīvotāju sevi uzskata par piederīgu vidusslānim, pašu dotajiem vidusslāņa kritērijiem patiesībā atbilst tikai 9% no aptaujātajiem.
