Svešvalodu pieaugušie var mācīties arī no bērnu filmām un grāmatām

  • Katrīna Vēvere
  • 05.06.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Svešvalodu apguve sniedz virkni būtisku ieguvumu, palīdzot gan profesionālajā dzīvē, gan ārpus tās. Neraugoties uz izvēlēto profesiju, svešvalodu prasmes var lieti noderēt, taču ne vienmēr ir vienkārši saņemties un sākt kādas svešvalodas apguvi, īpaši, ja nav priekšzināšanu. Tas, ka valodas vislabāk apgūt bērnībā vai jaunībā, ir mīts, jo mācīties var ikvienā vecumā, taču svarīgi izvēlēties katram vecumposmam atbilstošākās metodes.

Svešvalodu prasmes nepieciešamas dažādās profesijās

Dzīvojam laikā, kad darba tirgus ir mainīgs un globāls – dažādu nozaru profesionāļi var strādāt teju ikvienā valstī, turklāt nereti to var darīt arī attālināti. Arī pandēmija ir viesusi būtiskas pārmaiņas un uzņēmumi, kuriem trūkst darbinieku, nereti meklē tos arī ārpus valsts robežām. Arī pašmāju uzņēmumi aizvien biežāk sadarbojas ar partneriem un klientiem visā pasaulē, tāpēc svešvalodu prasmes ir svarīgas ne tikai tad, ja vēlaties veidot karjeru ārvalstīs, bet arī kādā Latvijas uzņēmumā. Paraugoties darba sludinājumos, kļūst skaidrs, ka svešvalodu prasmes ir viena no pamatlietām, kas nepieciešamas ļoti daudzās profesijās.

Papildus profesionālajām priekšrocībām, svešvalodu prasmes noder arī ceļojot. Studējošajiem un mācībspēkiem tas nozīmē arī iespēju piedalīties dažādos apmaiņas projektos. Turklāt daudzi eksperti ir vienisprātis, ka svešvalodu apguve attīsta prātu kopumā, palīdz trenēt atmiņu un prāta darbības ātrumu. Valodu apguve ļauj paplašināt redzesloku un iegūt dažādas zināšanas, piemēram, lasot grāmatas, rakstus, pētījumus, kas nav pieejami dzimtajā valodā, tāpēc par svešvalodu prasmju pilnveidi noteikti ir vērts domāt ikvienā vecuma vai karjeras attīstības posmā.

Mācīties valodas var ikvienā vecumā

Plaši izplatītais uzskats, ka valodas veiksmīgi var apgūt tikai bērni vai jaunieši, lielā mērā ir tikai mīts. Pateicoties digitālajām prasmēm, jaunieši nereti apgūst svešvalodas ātrāk, tomēr patiesībā sekmīgi apgūt valodu var ikvienā vecumā, nepieciešams tikai izvēlēties piemērotāko mācību metodi. Vecumam noteikti nevajadzētu kļūt par šķērsli, lai izvēlētos mācīties kādu svešvalodu. Patiesībā tieši pretēji, apgūstot svešvalodas apzinātākā vecumā, piemēram, četrdesmit gados vai vēlāk, tā ir iespēja arī trenēt atmiņu. Galvenais, lai arī pedagogs ir atvērts un gatavs katram piemeklēt atbilstošākos veidus un instrumentus, lai mācītos.

Lai svešvalodu apguve būtu pēc iespējas veiksmīgāka, svarīgi ņemt vērā vairākas lietas. Pirmkārt, nav jākautrējas no priekšzināšanu līmeņa vai tā, ja priekšzināšanu nav vispār, tāpēc jau cilvēki apmeklē kursus un mācības, lai mācītos. Turklāt svešvalodu apguvē visi dalībnieki visbiežāk tiek sadalīti grupās, vadoties pēc priekšzināšanu līmeņa, lai tie, kuri vēlas mācīties no nulles, un tie, kuriem jau ir zināmas prasmes, ko nepieciešams pilnveidot, katrs varētu fokusēties uz savu mērķi.

Grāmatas, filmas un pat datorspēles

Pieaugušajiem, kuri nolēmuši mācīties kādu svešvalodu, sākot no nulles, ieteiktu papildus kursiem arī skatīties filmas un lasīt grāmatas. Turklāt pavisam droši var skatīties arī multfilmas un izvēlēties bērnu grāmatas. Nereti tieši tas ir viens no klupšanas akmeņiem pieaugušajiem – izvēlēties filmas vai grāmatas ar pārāk sarežģītu valodas līmeni, kas attiecīgi ietekmē arī panākumus un motivāciju. Noteikti vērts iesaistīt arī tos ģimenes locekļus, kuri jau prot attiecīgo svešvalodu, un, piemēram, vienoties, ka pāris stundas dienā vai pat vienu dienu nedēļā runāsiet tikai attiecīgajā valodā. Arī tas palīdzēs ātrāk mācīties. Ja vēlaties mācīties tieši angļu valodu, iespējams, noderēs arī datorspēles, kas jāspēlē komandās, jo tur nereti nepieciešams gan runāt ar citiem spēlētājiem, gan sarakstīties čatā.

Iespēju un rīku svešvalodu apguvei ir ļoti daudz, tāpēc katrs var atrast sev tīkamāko un piemērotāko, galvenais, spert pirmo soli un uzsākt mācības. Turklāt, mācoties vienā grupā ar cilvēkiem, kuriem ir līdzīgs zināšanu līmenis un valodas apguves mērķi, vairosies arī motivācija.

 

Autore ir Eiropas Tālmācības centra lektore

Līdzīgi raksti

Viedoklis Inga Grencberga

Kāpēc laiks lasīt ir tieši tagad?

Mūsdienu pasaulē, kur informācijas un notikumu apjoms, plūsma un dinamika ir tik pārpilni un nepārtraukti, mazliet rimtuma un uzmanības tikai sev kļūst gandrīz par īstu ekskluzivitāti. Lasīšana ir šī miera un klusuma osta. Lasīšana var būt un ir prieka osta.

Viedoklis Ivars Ščegoļihins

Izveidot viduslaiku cilvēka Facebook profilu jeb Kā mūsdienīgi mācīties vēsturi

Jūnija sākumā Latvijā notiks centralizētais eksāmens vēsturē. Pērn to kārtoja tikai 500 skolēni valstī, un arī interese par šo mācību priekšmetu kopumā ir ļoti mainīga.

Viedoklis Inta Lase

Kāpēc paļauties uz “gan jau aizies” ir bīstami, jeb aizvadīto vēlēšanu rūgtās mācības

Vēlēšanu organizēšanas procesā ir vairāki kritiski svarīgi brīži, kuros pieņemtie lēmumi tieši ietekmē to, vai balsošanas diena un balsu skaitīšana ritēs gludi, vai politiski destruktīviem elementiem būs viegli atrast ieganstu vēlēšanu godīguma apšaubīšanai un vai vēlētājs uzticēsies rezultātam.

Viedoklis Jana Simanovska

Ko darīt ar guļošu Tiesībsargu?

22. maijā Saeimas deputāti nesagaidīja Tiesībsarga gadskārtējo ziņojumu, jo amatpersona nevarēja ierasties veselības stāvokļa dēļ. Tas nebija pirmais gadījums, kad Tiesībsarga veselības stāvoklis atturēja Juri Jansonu no ierašanās Saeimas vai komisijas sēdē.

Jaunākajā žurnālā