Ilustratīvs attēls
Šā gada martā cenas salīdzinājumā ar februāri pieauga par 11,5%, bet salīdzinājumā ar pērno martu par 3,3%. Tā ir lielākā mēneša inflācija kopš deviņdesmito gadu vidus un lielākā gada inflācija kopš 2008. gada. Diemžēl kļūs vēl sliktāk, pirms kļūs labāk, par to signalizē gan importa izmaksu kāpums, gan inflācijas gaidu eksplozija cilvēku prātos.
Inflācijas kāpumu virzošo preču un pakalpojumu grupu sarakstā pārliecinoši dominē pārtika, transports un mājoklis, veidojot 4/5 kopējā cenu kāpuma, šim dzīves dārdzības pieaugumam “kājas aug” globālajos izejvielu tirgos.
Taču arī citās produktu grupās inflācijas tumšā enerģija ir vismaz divreiz spēcīgāka nekā bija pirms gada. Cenu kāpums kļūst visaptverošs. Tādi izdevumu posteņi kā sadzīves tehnika, veselība, atpūta un kultūra un citi sadārdzinās gan tāpēc, ka arī tos ietekmē izejvielu cenas, gan tāpēc, ka pārdevējos nostiprinās sajūta, ka cenas var paaugstināt, un viņi, tā teikt, netiks par to sodīti. Dārgākas kļūst arī preces, kuru cenas ir ilgstoši kritušās. Piemēram, mājsaimniecības ierīču cenas 2005. - 2021.gadā vidēji samazinājās par 1,7%, tās kritās pat 2007 - 2008.gada ekonomikas pārkaršanas trakumā. Tagad šajā kategorijā gada inflācija sasniegusi 5,8%. Arī darbaspēka izmaksu kāpumam ir liela nozīme, pērnā gada nogalē algu kāpuma temps pārsniedza 12%, kas ir straujākais kāpuma temps kopš 2008. gada vasaras. Neskatoties uz augošo inflāciju, pērn vēl bija ļoti veselīgs reālo algu kāpums - šogad gan pirktspējas izmaiņas visdrīzāk būs ar mīnusa zīmi.
