Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Priekšvēlēšanas ir laiks, kad sportistam blakus nofotografēties, roku paspiest vai savā partijas sarakstā iekļaut steidz katrs politisks spēks. Ar Latvijas sporta sasniegumiem steidz palepoties premjers, kas neslēpti smēķē Ministru kabinetā, izglītības un zinātnes ministrs, kuram nebija pa spēkam ieviest trešo sporta stundu bērniem un kura biroja darbinieki cenšas sporta federāciju vadītājus pārvērst par klusējošām marionetēm amatpersonām, veselības ministre, kas pilnībā privatizējusi vai putinizējusi antidopinga komisiju, finanšu ministre, kuras nodokļu reforma vairākkārt samazinājusi finansējumu sportam.
Valstiski nihilistiskā attieksme ir indikators pārskatīt attieksmi pret sportu
Vislabākie Latvijas sasniegumi sportā ir renes sporta veidos ziemā. Raugoties uz sportu kā nacionālās veselības pamatu, šiem sporta veidiem ir galvenokārt sportu reklamējoša nozīme, jo tajos nodarbības ir dārgas, tās nav paredzētas ne maziem bērniem, ne padzīvojušiem ļaudīm. Un neviens no šiem sporta veidiem nav veselīgāko vidū.
