Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Jau izsenis lielākais skolēnu klupšanas akmens bijuši eksaktie un dabas zinību priekšmeti. Diemžēl šāda tendence saglabājas gadu no gada. Domāju, ka tās ir sekas prasību samazināšanai – skolā strādāju no laikiem, kad absolvēt varēja arī tad, kad pilnīgi visas atzīmes priekšmetos bija nesekmīgas. Līdz ar to ir situācija, kad neviens vairs nemācās konkrētus priekšmetus, jo gluži vienkārši bez tiem var iztikt. Zinu, ka jebkurš skolēns var apgūt šos priekšmetus vismaz sekmīgā līmenī, taču nav motivācijas kaut nedaudz piepūlēties.
Tāpēc uzskatu, ka prasībām pret skolēniem noteikti ir jābūt. Ja tādas ir, tad arī skolēns spēj visu paveikt. Manuprāt, absurda ir pašreizējā situācija – ja skolēns 7. vai 8. klasē divas reizes paliek “uz otru gadu”, tad trešajā gadā viņš tiek automātiski pārcelts klasi augstāk. Visai loģisks jautājums – kāpēc mācīties un piepūlēties? Tā vietā var skraidīt pa skolu, dauzīties un izmantot dažādus labumus, pat nepievēršot ne mazāko uzmanību mācībām.
