Tomass Hendriks Ilvess savā darba kabinetā.
Vai jauna reformācija? Igaunijas prezidents analizē Eiropas Savienības krīzi
Dens Sjaopins jau 70.gadu beigās, tas ir, desmit gadus pirms nolaistai hruščovkai līdzīgās PSRS sabrukuma, saprata, ka sabiedrība vai valsts nedrīkst aizņemties uz nākot-nes rēķina. Ka jāļauj vaļa ražīgam, radošam darbam. Ka nepelnītas privilēģijas noved pie padomju stila stagnācijas. Ķīna saprata, ka ir jāmainās, un pat bez demokrātisku reformu ieviešanas metās kapitālisma apskāvienos.
Maskava bija aprobežotāka, vismaz līdz 80.gadu otrajai pusei. Rietumos sajēga par to bija vēl mazāka, daudzi centās sev iegalvot, ka austrumeiropiešiem vienkārši patīk dzīvot verdzībā. Bet tad komunisms sabruka un Rietumeiropai bija jātiek galā ar «vai, ko tagad lai dara!?» problēmu: pie mūsu durvīm ir visi tie nabadzīgie brālēni, un viņus vairs nenorobežo ne dzeloņstieples, ne mūris.
