Ilustratīvs attēls
Ikdienā strādājot ar ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, ātri vien kļūst skaidrs, ka vecāki nereti ir nepārtrauktā cīņas stāvoklī. Sabiedrības attieksme un atbalsta iespēju trūkums nostiprina vecākos pārliecību, ka vietu zem saules savam bērnam var panākt tikai ar smagu cīņu. Trīs gadu laikā esmu secinājusi, ka, ikdienā nestrādājot ar šiem bērniem, ir grūti izprast viņu un vecāku patiesās vajadzības, un ir viegli ieņemt pozīciju – uz mani tas neattiecas. Taču patiesībā tas attiecas uz visiem mums. Vienlaikus priecē fakts, ka bērni un jaunieši nereti ir daudz saprotošāki, pieņemošāki un atvērtāki, kas ļauj cerēt – nākotnē dzīvosim daudz iekļaujošākā sabiedrībā.
Ikviens bērns ir svarīgs
Piedāvājot mākslas, mūzikas un sporta nodarbības bērniem ar īpašām vajadzībām, organizējam tās skolas telpās. Tas nozīmē, ka ikdienā skolēni redz un tiekas ar īpašajiem bērniem un otrādi. Katrai vecuma grupai atbilstošā veidā tiek skaidrots, ka bērni mēdz būt dažādi, arī tādi, kuriem nepieciešams lielāks atbalsts un palīdzība, kuriem ir grūti koncentrēties vai mācīties u.tml. Jo vairāk runājam par to, jo vairāk redzam, ka bērni ir saprotoši un atvērti, gatavi ieklausīties. Protams, ir bērni un jaunieši ar vieglākām un smagākām diagnozēm, dažāda līmeņa mācīšanās traucējumiem u.tml., taču mūsu galvenais uzdevums ir parādīt, ka ikviens no viņiem ir svarīgs un spēj kaut ko sasniegt.
