Edgars Čerkovskis. Publicitātes foto.
Nesen publicētais Eiropas Sociālās uzņēmējdarbības pārskata (European Social Enterprise Monitor) ziņojums liecina, ka tikai trešdaļa sociālo uzņēmumu Eiropā ir finansiāli rentabli. Lai gan bez dotācijām lielākā daļa sociālo uzņēmumu nevarētu pastāvēt, jāatceras, ka šī uzņēmējdarbības forma nav stāsts tikai par peļņu – tie pilda svarīgu sociālo misiju un sniedz būtisku nemateriālo ieguvumu. Latvijā ir daudz veiksmīgu sociālās uzņēmējdarbības piemēru, kas palīdz dažādām riska grupām integrēties darba tirgū un sabiedrībā kopumā.
Lai izmērītu sociālo uzņēmumu ietekmi, jālūkojas ne tikai uz rentabilitāti. Jau pieminētais ziņojums liecina, ka 43,5% sociālo uzņēmumu nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, pildot svarīgu funkciju iekļaujošā darba tirgus veidošanā. Vairāk nekā puse uzņēmumu savā ikdienas darbā iesaista vismaz vienu brīvprātīgo, kas stiprina vietējās kopienas un veicina pilsoniskās līdzdalības attīstību. Šo uzņēmumu galvenais uzdevums nav peļņa, bet gan noteiktas problēmas risināšana, mazinot slodzi sociālās aprūpes sistēmai.
Nereti vajadzīgas lielākas investīcijas
Iespējams, kādam fakts, ka tikai trešdaļa uzņēmumu ir rentabli, izklausīsies maz, taču nedrīkstam aizmirst, ka šāda veida uzņēmumam ir nepieciešamas arī nopietnas investīcijas, kādas, iespējams, nav vajadzīgas tradicionālā uzņēmumā. Piemēram, ja uzņēmums nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, nepieciešams pielāgot darba vidi, kas prasa ieguldījumus. Tāpat sociālajiem uzņēmumiem bieži ir nepieciešams apmācīt darbiniekus, kuriem nav pieredzes ne tikai attiecīgajā nozarē, bet darbā kopumā. Arī produktu vai pakalpojumu cenas sociālajiem uzņēmumiem nereti ir zemākas, salīdzinot ar tradicionālo ražotāju – to ietekmē gan produktu vai pakalpojumu kvalitāte, gan izpildes ātrums un citi aspekti. Mēdz teikt, lai sociālais uzņēmums būtu veiksmīgs, tā vadītājam jābūt nedaudz Ričardam Brensonam un nedaudz – Mātei Terēzei, taču šādu uzņēmumu dibinātājiem un vadītājiem ne vienmēr ir pieredze biznesā. Nereti šie cilvēki nāk no nevalstisko organizāciju vides vai paši ir saistīti ar kādu no sociālajām problēmām, ko cenšas risināt ar attiecīgo uzņēmumu. Tāpat sociālo uzņēmumu dibinātāji paši sevi bieži nemaz neasociē ar tradicionālo biznesa vidi.
Atbilstoša izglītība, kas apvieno biznesu un sociālo jomu
Viens no atslēgas aspektiem, lai sociālie uzņēmumi ne tikai palīdzētu sabiedrībai, bet arī spētu pēc iespējas veiksmīgāk darboties ilgtermiņā, ir izglītība. Tāpēc Ekonomikas un kultūras augstskola, novērtējot sociālo uzņēmumu lomu Eiropas ekonomikā, radījusi maģistra studiju programmu “Aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība”. Šīs jomas nav apvienotas nejauši – tās vieno atbildība pret nākotni un kopīgas vērtības. Sociālie uzņēmumi tiek dibināti, lai risinātu tādas problēmas kā bezdarbs, sociālā iekļaušana, veselība, vide. Arī ilgtspējīgai resursu izmantošanai un aprites ekonomikai ir tā pati problēmu risināšanas loģika, tikai vides jomā.
Pozitīvie Latvijas piemēri
Latvijā ir daudz veiksmīgu un iedvesmojošu sociālās uzņēmējdarbības piemēru. Viens no tiem ir biedrība “Cerību spārni”, kas, papildus visām aktivitātēm un pakalpojumiem, dibinājusi arī sociālo uzņēmumu un labdarības veikalu “Visi var”, kurā iespējams iegādāties cilvēku ar invaliditāti darinājumus. No uzņēmuma iegūtie līdzekļi tiek novirzīti labdarības projektiem, nodarbinātības pasākumu attīstīšanai personām ar invaliditāti un citiem cilvēkiem, kuriem ir kādas grūtības strādāt pilnu darba slodzi. Rezultātā šī ietekme ir daudz plašāka un nozīmīgāka, nekā sākotnēji varētu šķist. Saskaņā ar ziņojumu populārākās jomās, kurās darbojas sociālie uzņēmumi, ir veselības un sociālās aprūpes nozare (29,4%) un izglītība (25,2%), tomēr realitātē sociālo uzņēmumu var dibināt ikvienā nozarē, arī mākslīgā intelekta jomā. Spilgts piemērs ir arī Intelekta attīstības centrs, kas fokusējas uz kognitīvo spēju attīstību.
No jaunajām māmiņām līdz senioriem
Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, ir dažādas sociālās riska grupas – cilvēki ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma cilvēki, no ieslodzījuma vietām atbrīvotie, seniori, jaunās māmiņas vai solo vecāki. Lai gan šīs cilvēku grupas šķiet ļoti dažādas, tās vieno izaicinājumi, ar ko nākas saskarties darba tirgū. Un nereti tieši sociālie uzņēmumi ir šo cilvēku vienīgā iespēja strādāt, socializēties un būt pilnvērtīgai sabiedrības daļai.
Veiksmīgs sociālais uzņēmums prasa gan uzņēmēja drosmi un stratēģisko domāšanu, gan empātiju un sociālo atbildību – tikai apvienojot šīs īpašības, iespējams radīt ilgtspējīgu biznesu, kas ne vien palīdz risināt sabiedrības un vides problēmas, bet arī nodrošina stabilu attīstību un iedvesmo citus sekot šim piemēram.
Autors ir Ekonomikas un kultūras augstskolas aprites ekonomikas un sociālās uzņēmējdarbības programmas direktors.