Nikolajs Ozoliņš. Publicitātes foto
Jau pirms vēlēšanām aktīvi cilāts jautājums par reģionālo reformu, un tagad partijas turpina to apspriest, piedāvājot dažādus iespējamos variantus. Priekšlikumi par to, cik teritoriālās vienībās jāsadala Latvija, līdzinās vairāksolīšanai. Taču mākslīga apvienošana ar piespiedu Ministru kabineta politisko lēmumu nesniegs pozitīvu rezultātu. Teritoriālajai reformai jābūt arī funkcionālai, un uz piecu plānošanas reģionu bāzes jāveido apriņķi.
Piekrītu tam, ka plānošana nepieciešama divos līmeņos – jāsaglabā 119 pašvaldības kā pirmais līmenis, savukārt otrais līmenis būtu pieci apriņķi, kas veidoti uz plānošanas reģionu bāzes: Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales apriņķi. Turklāt jau nākamajās pašvaldību vēlēšanās būtu jāievēl ne tikai pašvaldību deputāti, bet arī apriņķu deputāti. Piemēram, pieci līdz septiņi deputāti katrā apriņķī.
