Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Lai tiktu līdz radošumam tā klasiskajā, nevis postmodernisma izpratnē, ir jāizpilda viens nosacījums - jāveic ikdienišķs, praktisks darbs, turklāt šim darbam ir jābūt GARLAICĪGAM - nogurdinoši, it kā stulbi garlaicīgam līdz bezjēdzīgumam. Par to pārliecinājos pavisam nesen pats, tāpēc gribu sīki aprakstīt savu darbošanos un pēc tam uzrakstīt vairākus vispārinošus secinājumus, attiecinot tos vispirms jau uz iesākto izglītības reformu.
Piemēram, logu siltinātājas līmlentes nomaiņa. Tagad vairs nesaprotamas, bet sākotnēji motivētas izvēles rezultātā logu baltos matētos plastikāta rāmjus šoruden aplīmēju ar brūnas krāsas līmlenti. Ieraudzīju vairākus tumšus perimetrus, biju apmierināts ar savu radošumu, taču tas pavisam drīz saplaka, līdz paša paveiktais man sāka riebties. Pārlīmēšu! Atšķirībā no pirmās radošās apņemšanās šī bija pavisam cita – gribas radīta un ar praktisku rīcību saistīta.
