Plakāts pie Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pauž nosodījumu Krievijas sāktajam karam pret Ukrainu. Muzejs atrodas tieši pretī Krievijas vēstniecības ēkai Rīgā. Foto: Sintija Zandersone, LETA
Tieši divas nedēļas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, šā gada 10. martā Saeima pieņēma jaunu likumu, ar kuru mūsu demokrātijas vēsturē atšķīra pilnīgi jaunu lappusi — ieviesa interneta cenzūru Latvijā. Ukrainā sprāgstošo aviobumbu troksnī sabiedrība šo lēmumu īsti pat nepamanīja. Un bija arī viegli palaist garām, jo Saeima likumu pieņēma ļoti steidzami — lai nobalsotu par to divos lasījumos, deputātiem pietika ar 62 sekundēm. Nekādu debašu nebija. Neviena jautājuma.
Tie sākās vēlāk. 16. martā mikroblogošanas vietnē Twitter es publicēju ierakstu, kas aizsāka plašu diskusiju lavīnu. Mans tvīts bija par pirmo šī jaunā likuma piemērošanas gadījumu — NEPLP lēmumu bloķēt Latvijā piekļuvi 71 interneta vietnei, kas galvenokārt reģistrētas Krievijā un izplata tās propagandu.
